Amazones
Sieviešu-karotāju ciltis sengrieķu mitoloģijā, kas cēlusies no Aresa un Harmonijas.
Vārda jēga. To nosaukums it kā cēlies no tradīcijas izdedzināt meitenēm labo krūti, lai ērtāk varētu šaut ar loku. Krievu skitu un sarmatu speciālists B.Grekovs (Б.Н.Греков) pieļāvis iespēju, ka šim skitu vārdam ir irāņu cilme un varētu būt tulkojams kā "vīriešu kundze."
Apraksts. Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju amazones esot mitušas Mazāzijā, Termodontas upes krastos pie Temiskīras pilsētas vai arī Kaukāza priekškalnēs pie Meotīdas (Azovas jūra). Noteiktā gada laikā amazones esot stājušās dzimumattiecībās ar svešzemniekiem (vai arī kaimiņu ciltīm), lai varētu turpināt dzimtu. Dzimušos zēnus atdeva (vai pat nogalināja!) audzināšanā citur, bet meitenes atstāja. Amazones esot bijušas bruņotas ar šaujamloku, kara cirvi, vieglu vairogu. Pašas izgatavojušas apģērbu un bruņu cepures.
Reliģija. Pielūgušas Aresu un Artemīdu.
Avoti. Sengrieķu vēsturnieki piemin amazones sēkot jau no Homēra laikiem. Pats Homērs par viņām runa ta it ka amazones tolaik jau būtu labi pazīstamas.
"Iliādā" un "Odisejā" amazones pieminētas vairākkārt sakarā ar Trojas karu un Bellerofonta kauju pret tām.
Milētas Arktīna poēmā "Etiopīda" aprakstīts amazoņu karaspēks, ko komandē ķēniņiene Pentesileja, kas ieradusies palīgā trojiešiem. Ilgstošā kaujā Pentesileja gāja bojā no Ahilleja rokas.
Hērodots savā "Vēsturē" detalizeti apraksta amazoņu izskatu, paražas un dzīvesveidu, to attiecības ar citām tautām.
Orators Izokrats apraksta amazoņu karagājienus uz Grieķiju un Melnās jūras ziemeļu piekrasti.
Paletāts (III gs.pmē.) savā darbā "Par neticamiem stāstiem" apgalvo, ka īstenībā amazones ir tikai sievišķīga izskata vīrieši, kurus kaimiņtautas tādēļ arī saukuši par sievietēm.
Sicīlijas Diodora "Vēsturiskās bibliotekas" 17.sējumā aprakstīta Maķedonijas Aleksandra un amazoņu ķēniņienes Talestrijas tikšanās.
Amazonomahija. Seno grieķu mitoloģijā ta ir cīņa pret amazonēm. Cīņas ainas attēlotas uz VII-VI gs.pmē. sengrieķu vāzēm un ciļņiem. Amazonomahija atainota arī uz atēniešu dārgumu krātuves metopiem (?) Delfos (VI gs.pmē.), Atēnu Partenonā (V gs.pmē.), uz Apolona svētnīcas frīzes Basah-Figālijā (V-IV gs.pmē.), Asklēpija svētnīcas Epidaurā frontoniem (IV gs.pmē.), uz frīzes Artemīdas svētnīcai Magnēzijā, Meandrā (II gs.pmē.).
Arheoloģiskie atradumi. 1990.gados arheologi Ukrainas teritorijā uzgāja vairāk kā simts sieviesu apbedījumus ar zirgiem un ieročiem. Specifisks sieviešu ierocis bija праща. Skitu kurganos uzieto sieviesu vecums bija 20-25 gadi, tās piederēja videjai un augstākai kārtai. Sastopamas arī 40 un 50 gadu vecas sievietes.
Amazones pasaulē. Tā iegājies, ka par "amazonēm" sākuši dēvēt sievietes-karotājas visā pasaulē.
Amazones Senajā Ķīnā. Senajā Ķīnā, piemēram, tāda karotāja bijus viena noi Šaņu imperatora Iņ U Dina sievām - Fu Hao, kuras kapeni arheologi atklaja un izpētīja pie Aņjanas 1978.gadā.
Amazones amazones. XVI gs. vidū spāņu konkistadori bija nostiprinājušies Dienvidamerikas kontinenta piekrastē un sāka apgūt teritorijas kontinenta iekšienē. Tā tika atklāta upe, kurai piešķīra Amazones nosaukumu - tam bija dibināts iemesls.
1541.gadā Inku impērijas iekarotāja Pizarro brālis Francisko Pizarro Gonsālo organizēja ekspedīciju Eldorado meklēšanai - protams, spāņus interesēja zelts. Ekspedīcijas sastāvā bija konkistadors un ceļotājs (t.i. avantūrists) Fransisko de Oreljana. Viņam tika uzdots nobraukt pa vienu no upēm, ko ekspedīcija bija atklājusi, jo indiāņi bija stāstījuši, ka dažu dienu braukuma attālumā ir vieta, kura daudz zelta un pārtikas. Visdrīzāk, indiāņi gluži vienkārši būs gribējuši tikt vaļa no nelūgtajiem viesiem, tomēr, lai nu kā, Oreljana ar vīriem devās ceļā. Protams, neatrada ne zelta, ne pārtikas. Pēc tam Oreljana nolēma doties tālāk patstāvīgi, pametot Pizarro komandu, jo dikti jau nu gribējās atrast Eldorado. Rezultātā Oreljanas vienība izpeldēja lielā upē, par kuru spāņi iepriekš nebija neko zinājuši. Nolēma uzcelt lielāku kuģi un doties pa to tālāk.
Kādas apstāšanās laikā konkistadoriem uzbruka neparasta indiāņu vienība - aculiecinieki apgalvoja, ka indiāņus vadījušas gaišādainas sievietes ar gariem matiem, bruņotas šaujamlokiem un kaujā cīnījušas kā "desmits indiāņu." Pēc kaujas indiāņi stāstījuši, ka šīs sievietes dzīvojot akmens mājās vairaku dienu gajuma no šīs lielās upes. Viņām arī esot daudz zelta un sudraba. Piedzīvotais ta ietekmējis spāņus, ka atklāto lielo upi nodēvējuši par Amazoni - mītisko sengrieķu kareivīgo sieviešu vārdā.
Tomēr ne Oreljana, ne arī citi spāņu avantūristi neatrada nekādas amazoņu pēdas reģionā. Daži pētnieki uzskata, ka spāņiem uzbrukuši indiāņi, kas bija krāsojuši ķermeni baltā krāsā. Ta ka šis gadījums tā arī palicis mīklains līdz pat mūsdienām.
Nospiedums kultūrā.
Amazones upe.
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
