Aleksandrijas bibliotēka
Saukta arī par „Aleksandrijas muzeonu.”
Zinātnes, literatūras un augstākās izglītības iestāde Aleksandrijā, kam bija starptautiska nozīme antīkajā pasaulē.
Vēsture. Uzcēla 285.g.pmē. Ptolemaja II valdīšanas laikā un bija viena no nozīmīgākajām antīkajām bibliotēkām. Vēstures avoti liecina, ka tajā tikuši glabāti 400-700 tūkstoši papirusu ar seno autoru darbiem un tā bija lielākā bibliotēka antīkajā pasaulē.
Bibliotēka atradās Muzeja (muzeona) ēkā, ko uzcēla drīz pēc Aleksandrijas pilsētas oficiālās dibināšanas 332.gada 20.janvārī pmē. Visdrīzāk to dibinājis grieķu filozofs-peripatētiķis Falēras Dēmetrijs, kad atbēga no Grieķijas uz Ēģipti, pēc faraona Ptolemaja I rīkojuma.
Bibliotēka tika organizēta pēc Atēnu filozofisko skolu, īpaši Līkeja, parauga. Bibliotēku vadīja augsta ranga priesteris. Helēnisma posmā to iecēla ķēniņš/faraons, bet romiešu periodā – imperators.
Ptolemaju valdnieki darīja visu, lai šeit varētu uzkrāties milzīgas Senās pasaules zināšanas: zinātnieki te varēja dzīvot bez maksas, viss, arī ēdiens, tika apmaksāts no valsts kases. Visas pieejamās grāmatas tika pārrakstītas un iztulkotas grieķu valodā. Likums prasīja katram kuģim, kas piestāj pilsētas ostā, nodot esošās grāmatas pretī saņemot kopijas. Tika uzpirktas privātās bibliotēkas un zināšanas turpināja uzkrāties. Rezultātā bibliotēkā tika uzkrāti ap 700 000 grāmatu, rakstītas uz papirusa vai pergamenta.
Tādējādi grieķu valdnieki mēģināja nodibināt grieķu kultūras hegemoniju pār pakļautajām tautām, tās apguva valodu un tika audzinātas grieķiskā garā. Drīz to saprata arī vietējie ēģiptiešu priesteri un sāka izrādīt nepatiku.
Bibliotēkas vadītājs kādu laiku bijis arī Rodas Apolonijs.
Zenodots no Efēsas (~325.-~260.g.pmē.) – pirmais bibliotēkas vadītājs.
Bibliotēkas nopostīšana. Pavisam bibliotēka tika postīta un dedzināta 3 reizes. Bibliotēku daļēji izpostīja romieši, pēc tam kristieši, atlikušo pēc vairākiem gadsimtiem lika sadedzināt kalifs Omārs.
Pirmā bibliotēkas nopostīšana. Pirmo reiz tā nodega tad, kad Aleksandriju bija aplenkuši Jūlija Cēzara leģioni. Cēzars gan pēc sava triumfa dāsni kompensēja ēģiptiešiem zaudējumus un to rīcībā pilnībā nodeva Pergāmas bibliotēku. Tomēr tā bija tikai kvantitatīva, ne kvalitatīva kompensācija.
Tā dega arī 273.gadā, kad Aleksandriju ieņēma imperatora Aureliāna karaspēks. Zinātnieki bibliotēkas atlikumu pārveda uz Serapeumu, kur turpināja savu darbu. 391.gadā Serapeumu sagrāva kristiešu fanātiķi.
Otrā bibliotēkas nopostīšana (415.g.). Otro reizi to nodedzināja 415.gadā, kad uz to kristiešu fanātiķus sakūdīja Aleksandrijas bīskaps Kirils. Tā nu vienā „Jēzus mierā” gadsimtu rakstiem tika pielaists sarkanais gailis. Pa ceļam no lekcijām tika nosista arī ezotēriķe Ipātija.
Trešā bibliotēkas nopostīšna (639.g.). Leģenda stāsta, ka pēc Aleksandrijas ieņemšanas 639.(?)gadā kalifs Omārs pavēlējis sadedzināt bibliotēku ar senajiem rakstiem, paziņodams: „Ja grāmatās nav sacīts tas pats, kas rakstīts Korānā, tad tās jāiznīcina, bet, ja sacīts tas pats, tad tās nav vajadzīgas.”
Musulmaņu karavadonis Amru, ieņēmis Aleksandriju 642.gadā, grieķu un romiešu rakstu ruļļus izmantojis, lai kurinātu Aleksandrijas pirtis. 4000 pilsētas publiskās pirtis ar tiem kurināja 6 mēnešus. Tomēr pastāv versija, ka visi ruļļi tā arī nav tikuši iznīcināti un IV gs. (vai tad pirms Kirila trakošanas?) ievērojama rokrakstu daļa tikusi izvesta uz Vatikāna bibliotēku, kur tie tiekot glabāti vēl šodien. Protams, pētniekiem tie ir tikpat nepieejami, it kā būtu sadeguši.
Barbarisko iznīcināšanu rezultātā daudzi antīko domātāju darbi mums zuduši uz visiem laikiem.
Krājumi. Tur glabājušies 500 000 zinātnieka Ptolemeja I Sotera sējumi, kas saturēja visas cilvēces mītus, teiksmas un nostāstus. Kopumā tur glabājušies vairāk nekā miljons ruļļu. Domā, ka arī slavenā Pirī Reisa karte tapusi uz bibliotēkas karšu bāzes.
Aleksandrijas bibliotēkā glabājās visu pilsētas tehnisko brīnumu apraksti.
Filons, Bizantijas. Deviņas grāmatas par sviras darbību, katapultām un pneimatiku.
Aleksandrijas Hērons. „Pneimātika.” Citas grāmatas.
Romas imperators Klaudijs I gs.pmē. esot sagatavojis "Etrusku vēsturi" 20 sējumos, taču diemžēl tie sadeguši Aleksandrijas bibliotēkā.
Modernā Aleksandrijas bibliotēka. 2002.gadā ar UNESCO atbalstu tika uzbūvēta jaunā Aleksandrijas bibliotēka. Tajā ir liela grāmatu kolekcija, arī muzejs, plašas lasītavas un multimediju zāles. Tas bija pirmais tāds starptautiskās sabiedrības atbalsts konkrētas bibliotēkas celtniecībai. Otrais tāds atbalsts bija Latvijas Valsts bibliotēkai - UNESCO Ģenerālajā asamblejā 1999.gada 17.novembrī pieņemtā rezolūcija „Par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam,” kas lielā mērā kļuva iespējams ar Latvijas vēstnieces UNESCO Ainas Nagobads-Ābolas pūlēm.
Saites.
Aleksandrija.
Ptolemajs II.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Pergāmas bibliotēka.
