Avicenna (980.-1037.g.)
Eiropiešu dotajā vārdā, bet īstajā - šeihs Abu Ali Huseins ibn Abdallāhs ib Sina.
Persiešu zinātnieks - dabas pētnieks, ārsts, matemātiķis un filozofs, tiek uzskatīts par sava laika visnozīmīgāko islāma fiziķi un filozofu.
Dzīvesgājums. Dzimis 980.gadā Buhārā, pēc tautības tadžiks.
Zinātnes interesēs Avicenna centās ierobežot ticību un nostādīt tai pretī zinātni. Līdzās Dieva esamības atzīšanai zinātnieks pretēji reliģijai apgalvoja, ka matērija ir mūžīga un nav radāma, uzskatīja, ka tā ir lietu daudzveidības cēlonis, Ibn Sinas zināmais duālisms tādejādi kalpoja zinātnes atbrīvošanai no reliģiskās ideoloģijas važām.
Šim nolūkam kalpoja arī viņa mācība par "divējādo patiesību," saskaņā ar kuru teoloģija un zinātne izdalāmas atsevišķās nozarēs, pie kam teoloģijai nav jāiejaucas zinātnes jautājumos, bet zinātnei nav jāuzspiež savi uzskati teoloģijai.
Darbi. Apmēram 450 traktātu autors par visplašāko tematiku, ierosinājis oriģinālu zinātņu klasifikāciju. Līdz mūsu dienām saglabājušies 274 - no tiem 150 par filozofiju un 40 par medicīnu.
"Medicīnas kanons." Līdz XVII gs. šī darba latīniskais tulkojums bija galvenais zinātniskais mācību līdzeklis medicīnā.
Aplūkojamie objekti.
Piemineklis Gaiļezera slimnīcā. Pie Onkoloģijas nodaļas. Tēlnieks - Džulalitdīns Mirtadžijevs, Taškentas dāvana Rīgai.
Nospiedums civilizācijā.
Kalnu virsotne Pamirā, Tadžikijas teritorijā. To līdz 2006.gadam dēvēja par Ļeņina smaili.
Avicennas attēls rotā 20 somonu banknoti Tadžikijā.
Viņa vārdā nosaukts augs.
Viņa vārdā nosaukts krāteris uz Mēness.
Kad Arābu kalifātā sāka valdīt reakcija un Avicennas ateistiskie uzskati tika nosodīti, viņa "divējādās patiesības" mācību Kordovas kalifātā attīstīja tās dedzīgs piekritējs Averoess (1126.-1198.g.). Pēc tam šo mācību aizguva daudzi Austrumu un Rietumu zinātnieki un to aizstāvēja, lai nosargātu zinātni pret reliģiju. Tomēr vēlāk šo mācību atbilstošā interpretācijā sāka izmantot teologi, tā aizstāvēdami reliģiju un apspiezdami ticību.
