Abstrakcija
- Detaļas
- Skatīts: 384
Abstractio - "atvilkšana," "nošķiršana" (latīņu val.).
Ieviesis Boēcijs kā Aristoteļa lietotā aphairesis (grieķu val.) tulkojumu.
Loģisks izziņas (abstrahēšanas) process, šā procesa rezultāts.
Abstrakcijas procesā tiek analizēts priekšmeta jutekliskais vai jēdzieniskais attēls, no attēla komponentiem nošķirts un vispāināts kāds komponents un veidots jēdziens par priekšmeta atbilstošo īpašību vai attiecību. Atkarībā no tā, ko izceļam un no kā domās abstrahējamies vai arī kādus vispārināšanas lidzekļus un kādā līmenī realizējam.
Abstrakcijas procesa rezultātiem - jedzieniem, kategorijām - ir dažāda zinātniskā un praktiskā vērtība. Pašas vispārīgākās abstrakcijas ir filozofiski jēdzieni, kas veido pasaules uzskatu un ir dabas un sabiedrisko zinātņu pētījumu metodoloģiskais pamats. Katrā zinātnē ir sava specifiska abstrakcijas sistēma, kas atspogulo zinātnes pētījamo objektu pamatīpašības un attiecības. Zinātnes attīstības gaitā abstrakcijas sistēma pārkārtojas, to papildina jaunas abstrakcijas, kuru saturīgumu, zinātnisko vērtību nsaka praktiskas un izzinošās darbības uzdevumi.
Filozofijas u.c. zinātņu vēsturē izvirzītas arī bezsaturīgas, pat nezinātniskas abstrakcijas (lieta par sevi, absolūtais gars, monāde, siltumradis, flogistons u.tml.), kas kavējušas zinātniskās izziņas attīstību.
Saites.
Filozofija un filozofi.
