Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Atmosfēra, Zemes

Nosacīti tiek uzskatīts, ka Zemes atmosfēras un kosmosa robeža ir 100 km virs jūras līmeņa - tā sauktā Kārmāna līnija.

Zemes atmosfēras blīvums uz planētas virsmas: 100 000 000 000 molekulas/cm3.

Zemes atmosfēru iedala:
      troposfēra (zemākais slānis, pieder biosfērai), 
      eksosfēra - Zemes atmosfēras ārējā daļa virs 500 km augstuma. Tās blīvumam pakāpeniski samazinoties, pāriet starpplanētu telpā.

Zemes atmosfēra nelaiž cauri visus no kosmosa nākošos elektromagnētiskā starojuma veidus (piemēram, tā ekranē gandrīz visu ultravioleto starojumu, rentgenu un gamma-starus). Taču atmosfēra ir atvērta viļņiem ar garumu no 300 līdz apmēram 2500 nanometriem - tas ir viss redzamais spektrs ar tam blakus esošajiem ultravioletā un tuvā infrasarkanā diapazona apgabaliem. Viss šis starojums atmosfērā izkliedējas, jo daudzas tur esošās gāzu daļiņas izmēros daudzkārt atpaliek no ienākošo viļņu garuma. Šādu izkliedes tipu sauc par Releja izkliedi. Pirmajā tuvinājumā tā intensitāte (jeb, izsakoties formāli, efektīvais šķēlums) ir apgriezti proporcionāla gaismas viļņa garuma kāpinājumam ceturtajā pakāpē (precīza saistība ir nedaudz sarežģītāka). Tāpēc Saules starojuma īsviļņu apgabala kvanti Zemes gaisa baseinā izkliedējas daudz spēcīgāk par garo viļņu fotoniem, veidojot arī mums pierasto zilo debess krāsu. Tā paša iemesla dēļ Zeme šķiet iekrāsota gaiši zilos toņos, lūkojoties no kosmosa.

Ozona slānis. Ozons var izveidoties dažādos veidos. Pats izplatītākais ozona rašanās veids dabā ir tas, ka parasas skābekļamolekulas (ar diviem atomiem) absorbē ultravioleto starojumu ar viļņa garumu 175-200 nm un 280-315 nm. Tieši tādā veidā senos laikos pirms apmēram 2-1,7 miljardu gadu izveidojies ozona aizsargslānis Zemes atmosfērā. Tieši tāpat tas turpina veidoties arī mūsdienās.

Saites.
Zeme.
Atmosfēras astronomijā.