Modernas akmens apstrādes pēdas senatnes pieminekļos
- Detaļas
- Skatīts: 5535
Visapkārt pasaulei dažādās vietās un kultūrās sastopamas neparasti augsta tehnoloģiska līmeņa akmens apstrādes pēdas. dažkārt akmens apstrāde ir notikusi tik augsti tehnoloģiskā līmenī, kādu nav iespējums atkārtot mūsdienās.
Tipoloģiski šīs pēdas var iedalīt vairākās grupās:
1) lieliski gludi un/vai pulēti akmeņi - faktiski visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu;
2) plāni diskveida zāģējumi akmeņos - Ēģipte;
3) neparasti kvalitatīvi urbumi akmeņos - Abusīra Ēģiptē, Aksūma Etiopijā, Tiavanaka Bolīvijā;
4) griezumi iekš griezumiem - Senā Ēģipte, Pumapunka Bolīvijā;
5) tangenciāli akmeņu slīpējumi - augstas kvalitātes - Ēģipte;
6) tā saucamā "plastilīna tehnoloģijā" būvētie megalītu mūri - Dienvidamerikā, mazliet arī Lieldienu salā;
7) "akmens lodāmura" darbības pēdas - Kuskas apkaime Peru.
Izpētes vēsture. Liekas, pirmais no eiropiešu pētniekiem, kas pārsteigts konstatēja šādas apstrādes pēdas, bija britu arheologs F.Pitrijs - viņš aprakstīja kvalitatīvos urbumus Abusīras akmeņos un zāģa pēdas uz sarkofāga Lielajā piramīdā.
Savulaik aktīvi šīs problemātikas izpētē darbojās Andreja Skļarova grupa, kas ceļoja pa visu pasauli, filmēja un stiķēja kopā filmiņas par šo tēmu.
1. Lieliski gludi apstrādāti cieti akmeņi.
Sarkofāgs Hefrēna piramīdā.
2. Plāni diskveida zāģējumi akmeņos. Mūsdienās, lai sazāģētu cieto akmeņu (granīta, diorīta) blokus, izmanto abrazīvus diskveida zāģus ar dimanta pārklājumu. Piemēram, 1,5 m bieza akmens bloka sazāģēšanai tiek izmantots zāģa disks 3,5 m diametrā, kas ir tuvu tehnisko iespēju robežai. Zāģējuma vieta ir 1,5 cm plata - plānāku disku lietot nevar, jo zāģa disks neizturēs mehānisko slodzi. Toties Ēģiptes muzejā Kairā ir sarkofāgs, kurā ir iezāģējums tikai 3 mm platumā (5 reizes mazāks!).
Pēdējā laikā pētnieki vairāk noskaņoti uz versiju, ka akmens daudzos gadījumos (cik daudzos?) nav zāģēts ("zāģējuma" plaknēs ir paralēlas līnijas, taču nav diagonālu, kas neapšaubāmi rastos no abrazīva materiāla atdalīšanās zāģējuma laikā), bet gan "griezts." Teorētiski pētnieki to nosaukuši par "molekulāro nazi." Krievu pētnieki no Lai.ru nosprieduši, ka te izmantots kāds maz zināms un zinātnes neatzīts Jutkina efekts. Viņi ar to ir eksperimentējuši, un, iespējams, tajā visā kaut kas ir.
Hefrēna piramīdas sarkofāgs. Iezāģējums apmēram 2 cm dziļumā.
Lauvu vārti Mikēnās. Slavenajos Lauvu vārtos Mikēnās bareljefa apakšdaļā ir neizskaidrojats iezāģējums.
Sarkofāgs Ēģiptes muzejā Kairā. Ēģiptes muzejā Kairā ir sarkofāgs, kurā ir iezāģējums tikai 3 mm platumā (5 reizes mazāks!).
Hatušas zāģētie akmeņi. Bazalts zāģēts (šķēlēts!) ar 1 mm un vēl plānāku instrumentu.
3. Neparasti kvalitatīvi urbumi akmenos.
Abusīras urbumi granītā.
Aksūmas akmenslauztuvju urbumi.
Hefrēna piramīdas sarkofāga uzbumi. 2 tādi, aprakstījis jau V.M.F.Pitrijs.
6. Plastilīna tehnoloģija.
Saksavamāna.
Lieldienu sala.
7. "Akmens lodāmura" darbības pēdas. Tādas manītas Peru: Saksavamānas puma un Kočapatas akmenslauztuves.
Asuānas akmens apstrāde.
Kuskas akmens apstrāde.
Lieldienu salas modernās akmens apstrādes tehnoloģijas.
Mikēnu akmens apstrāde.
Nakagiri kalna akmenslauztuves. Japāna.
Palenkes apstrādātie akmeņi.
Pumapunkas "lego klucīši."
Saksavamānas plastilīna tehnoloģija.
Sigīrijas klints monolīts.
Unasa piramīdas akmeņu modernas apstrādes pēdas.
Saites.
Akmens apstrāde.
