Austrumu mežs
- Detaļas
- Skatīts: 1754
La Forzt d’Oruent (franču val.) vai „Templiešu mežs.”
Atrašanās vieta. Francija, 20 000 ha liels apgabals starp Sēnu un Obu Truā (Šampaņas provinces galvaspilsēta) apkaimē netālu no Pajēnas ZR un Klervas DA. Te ir tāda paša nosaukuma ezers – „Austrumu ezers.”
Apraksts. Šīs zemes bija pirmie templiešu ordeņa īpašumi, kas bija Igo de Šampaņa un Igo de Pajēna dāvinājumi jaundibinātajam ordenim. Ir uzskats, ka tieši šeit noglabātas templiešu bagātības (Luijs Karpentjērs). Tur ir arī Lielais Austrumu meža ezers (Lac de la Forzt d’Orient).
Šodien te atrodas liels atpūtas rajons ar plašiem putnu un dzīvnieku pilniem rezervātiem. Vēl 100 gadu atpakaļ te pletās purvains apvidus, mūžamežs. Tieši šai mežā un ap to grupējās templiešu komturijas un citas celtnes. Šeit viņi ierīkoja regulāras formas nocietinājumu apļus, kas bija viņu apmetņu atbalsta punkti. Neviens nedrīkstēja bez ordeņa atļaujas ieiet vai iznākt no meža.
Apgabala vidienē ir rajons, kuru vēl līdz šai dienai dēvē par „Templiešu mežu,” un ir pilnīgi neskarts. Caur to ved viens šaurs ar bitumenu noliets ceļš. Cieši te aug dzeloņaini krūmi, caur gaišo un cieto un blīvo mālu, kas plānā kārtiņā sedz krīta un kaļķa slāni, sūcas neskaitāmas urdziņas un veido purvainas peļķes. Senajās šī apvidus kartēs redzamas daudzas dabiskas ūdensteces un nelieli dīķi. Tie mežu padarījuši tikpat kā necaurejamu.
Dīvaini, taču templieši šo dīķu sistēmu vēl paplašinājuši. Dīķus varēja gan piepildīt, gan ūdeni arī nolaist. Tādu dīķu sistēmu ierīkošanai it kā trūkst pamatojuma. Taču nolūks varējis būt kāds cits. Templiešu celtnieki prata pagatavot cementam līdzīgu vielu no noteiktiem māla maisījumiem. Iespējams, ka tie šai mežā ierīkojuši apakšzemes komunikācijas, kuras aizsargāja komturijas un biezoknis. Ideāla būtu slēptuve, kuras augšpusē atrodas ar ūdeni piepildīts dīķis.
Saites:
Tempļa ordenis.
