Albērs d'Orvils un NLO
- Detaļas
- Skatīts: 1528
Šo gadījumu apraksta beļģu jezuīts Albērs d’Orvils, kad viņš atradās Tibetas Lasā.
„1661.gada novembris. Manu uzmanību piesaistīja kaut kas kustīgs debesīs. Iesākumā es nodomāju, ka šis „kaut kas” bija nezināmas sugas putns, kas mitinās šai zemē. Taču tuvojoties tas pieņēma ķīniešu cepures apveidu, lidojot un lēni griežoties, likās, to nes neredzami vēja spārni. Droši vien tas bija brīnums, burvestība. Šis priekšmets, pārlidojot pilsētu veica divus apļus, itkā lai papriecātos par skatu, tad izgaisa dūmakā. Lai kā es nesasprindzinātu redzi, redzēt vairs neko neredzēju. Man radās jautājums, vai tikai ļaunu joku ar mani nav izspēlējis augstums, kādā es atrados, taču, pamanījis tuvumā lamu, es viņam pajautāju, vai arī viņš redzēja to pašu. Pamājis ar galvu, viņš man teica: „Mans dēls, tā, ko tu redzēji, nav burvestība. Būtnes no citām pasaulēm gadsimtiem vago kosmosa okeānus. Viņi atnesa apgaismību pirmajiem cilvēkiem, kas apdzīvoja Zemi. Viņi aizliedza jebkādu vardarbību un mācīja cilvēkiem mīlestību vienam pret otru. Taču viņu mācība līdzinājās sēklām, nomestām uz akmens un nedodošām asnus. Mēs labi uzņemam šīs gaišās būtnes, un viņas bieži nolaižas pie mūsu klosteriem, māca mūs, atklājot mums lietas, kas zaudētas daudz gadsimtu atpakaļ kataklizmu laikā, kas izmainīja pasaules veidolu.”
Saites:
NLO.
