Annemarijas poltergeists
- Detaļas
- Skatīts: 1680
Viens no aprakstītajiem poltergeista gadījumiem, kas noticis ar vācu meiteni Annemariju.
Annemarija strādājusi Rozenheimas advokāta Ādama kancelejā 1967./1968.gadu mijā. 1967.gada novembrī tur sākās neiedomājamas lietas. Pie griestiem 2,5 m augstumā piemontētas lampas nepārtraukti izdega. Izsauktais elektriķis, bezgala apmulsis, konstatēja, ka tās ne tikai izdegušas, bet arī par 90 grādiem izgriezušās no sava sākotnējā stāvokļa. Bez kāda iemesla ar blīkšķi izsita drošinātājus. Gaitenī piekārtās lampas šūpojās, līdz atsitās pret griestiem. Gleznas rotēja pie sienām, 350 kg smags dokumentu skapis divas reizes pabīdījās prom no sienas par 30 cm.
Visļaunākie bija traucējumi telefona sakaros, kas darbu padarīja neiespējamu. Vienlaikus iezvanījās visi 4 aparāti, sarunas tika pārtrauktas. Sarunu apmaksas skaitītājs reģistrēja vienkārši nereālas summas. Astronomiskie sarunu rēķini draudēja advokātu izputināt. Telefonu kompānija uzlika papildus kontrolierīci un atklājās, ka bieži vienas minūtes laikā vairākkārt zvanīts uz numuru 0119, izziņām par pareizu laiku.
Mēģinot testēt elektriskās lietas, testeru rādījumi bijuši visaugstākie pie skalu augšējām robežām. Jēgas un skaidrības nebija nekādas. Neona cauruļu vietā ielika parastās spuldzes, bet arī tās eksplodēja. Lai novērstu ievainojumus no lidojošām stikla daļām, spuldzes nosedza ar smalku stiepļu sietiņu. Ielika kabeli pa taisno no pilsētas elektriskās strāves sadales punkta, mazliet vēlāk instalēja agregātu elektrības ražošanai gadījumos, kad tīklā rodas traucējumi, bet tas nepalīdzēja un traucējumi novērsti netika. Tehniķi bija pilnīgā nesaprašanā.
Parapsihologa Hansa Bendera pētījumi. Šis profesors no Freiburgas universitātes parapsiholoģijas katedras sāka birojā pētījumus 1967.gada 1.decembrī. Viņš uzreiz ievēroja, ka visas anomālijas norisinās tikai kantora darba laikā. Viņš nolēma, ka tās izraisa kāda persona, kas strādā birojā. Jau pavisam drīz aizdomas koncentrējās uz Annemariju, jo instrumenti pirmās novirzes konstatēja līdz ar viņas parādīšanos birojā. Ja meitene gāja pa gaiteni, lampas aiz viņas sāka šūpoties, apgaismes ķermeņi eksplodēja un šķembas lidoja viņai visapkārt. Benders secināja, ka šīm anomālijām ir psihokinētisks raksturs. Lai to apstiprinātu, tika pieaicināti vēl divi eksperti – dr.F.Kargers no Garhingas Maksa Planka institūta pie Minhenes un diplomēts fiziķis G.Ciha. Tie mēģināja atrast jebkuru citu cēloni anomālijām, taču nesekmīgi. Beigās tie atzina, ka „fenomenu aprakstīšana ar pazīstamajiem fizikas principiem nav iespējama.”
Pētījumos iegūtie rezultāti ļāva tikai secināt, ka bez izņēmuma visi traucējumi attiecināmi uz viena un tā paša spēka izpausmi.
Tālākais. Pēc 1967.gada Ziemassvētkiem Annemarija tika atlaista no darba birojā. Šai laikā neizskaidrojamie fenomeni vēlreiz kāpināja savu intensitāti līdz augstākajam līmenim. Atvilknes no skapjiem pašas izvirzījās, gleznas un kalendāri rotēja pie sienām līdz krita zemē. Lampas plīsa un meitene nonāca histērijā. Bet no atlaišanas dienas viss tas pēkšņi beidzās.
Annemarija bija saderināta ar kādu inženieri, bet viņš atsauca saderināšanos, kad meitenes klātbūtnē izdega eketrība visā ķegļu bumbotavā.
Viņas privātā dzīve tomēr nokārtojās, viņa apprecējās un tai piedzima divi bērni. Un nekādas paranormālas parādības tai vairs nav notikušas. Zinātnieki saka, ka fenomeni skaidrojami ar spriegumu, kāds piemīt pusaudzim. Viņa ir piedalījusies arī izklaidējoša rakstura TV pārraidēs, taču šodien nemaz lāgā nevēlas atcerēties 40 gadu senos notikumus Rozenheimas Ķēniņu ielas namā.
