Biļara
No 922.gada saukta arī par Bulgāru, krievu hronikās dēvēta par Lielo pilsētu.
Volgas-Kamas bulgāru pilsēta.
Atrašanās vieta. Tatārija, Kuibiševas rajons, tagadējā Biļarskas ciema vietā (netālu no tagadējā Bolgāru ciema?).
Vēsture. Vieta apdzīvota no I g.tk.pmē.
Pilsēta no X-XV gs.
X-XII gs. vai XII-XIII gs. sākumā Volgas-Kamas Bulgārijas galvaspilsēta.
Pēc krievpadomju arheologa A.Halikova u.c. jaunākajiem pētījumiem no 922.gada saukta arī par Bulgāru.
1236.gadā to izpostīja mongoļu-tatāru karaspēks.
1361.gadā pilsētu izpostīja Zelta ordas karaspēks.
1376.gadā Ņižņenovgorodā un Suzdaļā valdošais kņazs Dmitrijs, Konstantīna dēls (Дмитрий Константинович) vērsās pēc palīdzības pie Maskavas kņaza. Nosprieda uzbrukt Volgas Bulgārijas zemēm. Ar tām krievi naidojas jau izsenis, periodiski rīkodami sirojumus viens pret otru. Abu kņazu rīkotais uzbrukums bija negaidīts. Hronikās teikts, ka krievu vienības izposījušas daudz ciemu. Pēc tam pie Bulgāras pilsētas sienām sakāvuši vietējo valdnieku savākto armiju. Toreiz krievi pirmo reizi iepazinušies ar karstajiem ieročiem, no Bulgāras sienām pa viņiem šāvuši ar dižgabaliem. Šos ieročus izveda uz Maskavu un uzstādīja turienes Kremļa sienās.
Izpēte. XIX gs. 70.gados veica pirmos izrakumus.
1928.gadā te izrakumus veica A.Baškirovs.
1950.-1957.gados notika izrakumi A.Smirnova vadībā, atklātas ēku, podnieku un metalurgu krāšņu paliekas, daudz ieroču, sadzīves priekšmetu, rotu.
No 1967.gada pilsētu pētīja A.Haļikova ekspedīcija.
Atklātas mūra celtnes, darbnīcas, nocietinājumi, daudz vietējo amatniecības izstrādājumu un no Irānas, Vidusāzijas, Priekšāzijas, Ķīnas, Bizantijas, Kaukāza un Krievzemes ievestu priekšmetu.
Aplūkojamie objekti.
Saglabājušies XIII un XIV gs. mūra nocietinājumi.
Saites.
Volgas Bulgārija.
