Bilderberga grupa
Pie Nīderlandes prinča Bernharda (1911.-2004.g.) un Beļģijas premjerministra Pola van Zēlanda (1893.-1973.g.) vērsās no Polijas emigrējušais politikas eksperts Jozefs Retingers (1888.-1960.g.), aicinot sasaukt starptautisku konferenci. Retingeru uztrauca PSRS ietekmes palielināšanās un antiamerikāniskās kustības pieņemšanās spēkā Rietumeiropā.
Šī sanāksme pirmo reizi notika 1954.gadā. Nīderlandes Bilderberga viesnīcā notikušajai konferencei bija labi panākumi un tika nolemts sasaukt to katru gadu.
Šai neoficiālajā pasākumā ieradās ap 130 cilvēku: ietekmīgi uzņēmēji, politiķi un banku sektora pārstāvji. Grupa satiekas kādā Eiropas viesnīcā reizi četros gados – ASV vai Kanādā.
Jozefs Retingers, pēc tam, kad tika uzklausīta viņa iniciatīva sasaukt Bilderberga apspriedi, kļuva par vienu no ES izveides iniciatoriem.
2009.g. – Atēnas.
Bilderberga grupai ir pastāvīga vadības komiteja, kas ne vien organizē konferences, bet arī veido reģistrus, kuri vēlāk ir pieejami visiem grupas dalībniekiem un sniedz viņiem iespēju vērsties vienam pie otra privāti.
Konference ik gadus noris aiz slēgtām durvīm un par tās norisi nav nekādas informācijas. Žurnālisti te netiek ielaisti. Dažkārt gan tie ir piedalījušies, arī lielu laikrakstu galvenie redaktori, taču arī tie nekad neko nav stāstījuši.
Hipotēzes.
Grupu vaino Dienvidslāvijas kara izraisīšanā, kas noveda pie Miloševiča režīma krišanas.
Osama bin Ladens esot šīs grupas plāna sastāvdaļa.
Šīs grupas apspriedēs piedalījušies: Spānijas karalis Huans Karloss, Bils Klintons, Džeralds Fords, Kondolīza Raisa, Tonijs Blērs, Žoržs Pompidū, Džordžs Robertsons, Henrijs Kisindžers, Deivids Rokfellers, Donalds Ramsfelds, Alans Grīnspens, Pols Volfovics, Bils Geitss u.c.
Saites.
Brīvmūrnieki un brīvmūrniecība.
Ilumināti.
