Aliens

Burundija

Burundi, Republique du Burundi.
Valsts centrālajā Āfrikā, viena no nabadzīgākajām pasaulē, ja ne pati nabadzīgākā.

Ģeogrāfija. Robežojas ar Kongo, Ruandu, Tanzāniju, DR - ar Tanganjikas ezeru.
Lielākajā daļā valsts teritorijas ir 1500-2000 m augsta plakankalne. Auztreņu un ZA daļā Imbo līdzenums. Rieteņos - kalnu grēda līdz 2670 m vjl, kas pāriet Centrālās Āfrikas grābenā, kurā atrodas Tanganjikas ezers un Ruzizi upe.
Lielākās pilsētas - Bužumbura, Gitega (16 000 iedz.).

Galvaspilsēta - Bužumbura. 150 000 iedz. (1980.g.).
Karogs. Trīs zvaigznes tajā norāda uz: 1) trim lielākajām tautībām - hutiem, tutsiem un tva; 2)atgādina par ģērbonī ietverto nacionālo devīzi "Vienotība, darbs, progress" (Unite', Travail, Progre's); 3) līdz 1966.gadam, kamēr valstī pastāvēja monarhija, zvaigznes simbolizēja arī pavalstnieku uzticības zvērestu Dievam, karalim un valstij.
Nauda - Burundijas franki.

Iedzīvotāji - 12,5 miljoni. Rundi, ko veido 3 galvenās etniskās grupas - bahuti (86%, zemkopji), batuci (13%, lopkopji), pigmeji (~1%). Apmēram 5000 eiropieši un aziāti.
Oficiālā reliģija - katolicisms (60%), ap 7000 musulmaņu, izplatīti arī vietējie tradicionālie ticējumi.

Valsts iekārta. Republika. 
Valsts un valdības (MP) galva ir prezidents ar plašām pilnvarām. Augstākais valsts varas orgāns - Vienības un nacionālā progresa partijas CK, kurā ietilpst prezidents un 48 locekļi.

Vēsture. Seno laiku un viduslaiku vēstures posms maz pētīts.
Senākie iedzīvotāji bijuši pigmeji, vēlāk - arī bantu tautas.
XV-XVI gs. tagadējās Burundijas teritoriju iekaroja etiopu ciltis, asimilācijas procesā izveidojās rundu tauta.
XVIII gs. nodibinājās neatkarīga feodāla Burundijas valsts. Tās ievērojamākie karaļi - Ntare I (1720.-1760.g.), Ntare II (1825.-1852.g.).
XIX gs. beigās eiropiešu kolonizatori izmantoja iedzīvotāju savstarpējos karus un 1899.gadā Usumburā (tagadējā Bužumbura) Vācija izveidoja militāru posteni.
1903.gadā Burundija tika iekļauta Vācijas Austrumāfrikā.
Pēc I Pasaules kara Burundija kļuva par beļģijas mandātteritorijas Ruandas-Urundijas sastāvdaļu: pēc II Pasaules kara ar ANO lēmumu - parBeļģijas aizbilstamās teritorijas Ruandas-Urundijas sastāvdaļu. Faktiski teritoriju pārvaldīja Beļģijas vicegubernators, no 1959.gada - ģenerālrezidents.
Pēc II Pasaules kara Beļģija pastiprināja Burundijas dabas resursu izvešanu un iedzīvotāju ekspluatāciju. Tas pastiprināja zemes sociālās struktūras sairšanu. Pieauga pilsētu iedzīvotāju skaits, pilsētu un lauku strādniecības īpatsvars, izvērsās strādnieku un arodbiedrību kustība, pastiprinājās nacionālā atbrīvošanās cīņa. Izveidojās vairākas politiskās partijas. Ietekmīgākā no tām - Burundijas Vienības un nacionālā progresa partija, kas tika nodibināta 1959.gadā ar Luiju Rvagasori vadībā. 1961.gada oktobrī viņu nogalināja ārzemju slepkava.
Neatkarības iegūšana (1962.g.). Neatkarība tika proklomēta 1962.gada 1.jūlijā. 
Kopš 1962.gada ir ANO locekle, arī ĀVO locekle.
Monarhijas laiks (1962.-1966.g.).
Republika. Pēc asas iekšpolitiskās cīņas 1966.gada 28.novembrī Burundija tika proklamēta par republiku. Pirmais prezidents līdz 1976.gada 1.novembra militārajam apvērsumam bija pulkvedis Mišels Mičombero.
 Komandantstunda tika noteikta 1972.gadā, kad tutsu minoritāte noslepkavoja vairāk nekā 100 000 hutu.
1976.gadā notika valsts apvērsums. 1976.gada novembrī tika atcelta 1974.gadā pieņemtā konstitūcija. 
Tas kopš tā laika bijis spēkā, lai arī tika nedaudz mīkstināts 80.gados līdz izcēlās pēdējais karš pēc Burundi pirmās demokrātiski ievēlētās valdības noslepkavošanas 1993.gadā.
12 gadus ilgstošais konflikts prasījis aptuveni 300 000 cilvēku dzīvību un turpinās joprojām, lai gan cīnās tikai viena no septiņām hutu nemiernieku grupām - Nacionālie atbrīvošanas spēki (FNL).
Sestdien kaimiņvalstī Tanzānijā paredzēts sākt sarunas starp FNL un valdību.

Klimats. Subekvatoriāls.
Gada vidējā temperatūra 23-25 oC, augstāk par 1500 m vjl. - 15-20oC.
Nokrišņi - 800-1000 mm/gadā, rieteņos - līdz 1600 mm/gadā.

Hidroloģija. Upes: Ruvuvu, Akanjaru (Nīlas baseinā); Malagarasi, Ruzizi (Kongo baseinā).
Centrālās Āfrikas grābenā atrodas Tanganjikas ezers.

Daba. Pārsvarā kalnu sarkanās, Ruzizi ielejā - tropu melnās augsnes.
Savannas.
Dzīvnieki: zīloņi, bifeļi, antilopes, nīlzirgi, kārpcūkas, pērtiķi, putni, daudz rāpuļu.

Aplūkojamie objekti.
      Bužumbura. Slavējas ar smilšainām pludmalēm. Vietējie maz peldas, jo klīst briesmu stāsti pat haizivju un nīlzirgu uzbrukumiem.
      Piemineklis Livingstona un Stenlija būšanas vietā. Nevis satikšanās, jo 1.reizi viņi tikās Tanzānijā. Liels akmens ar uzrakstu.
      Nīlas izteka. Tā Burundijā tiek atzīmēta ar mūrētu akmens piramīdiņu. Nīla sākas iztekot strautiņam no kalna.

Saites.
Āfrika.