Buljona teorija
- Detaļas
- Skatīts: 1639
Teorija par pirmās dzīvības izcelšanos, ka patlaban atzīst akadēmiskā zinātne.
To statistiski atļāvās apšaubīt DNS atklājējs Frensiss Kriks.
Dzīvībai nepieciešamas nukleīnskābes (RNS un DNS) olbaltumu sintezēšanai un pašas olbaltumvielas, nokurām būvēt itin visu dzīvībai nepieciešamo. Viņš norādīja, ka ir neiespējama pat viena vienīga olbaltuma nejauša sintēze. Vidējā olbaltuma garums ir ap 200 aminoskābēm. Nav svarīgi cik miljonus (vai pat miljardus!) gadu ir „vārījies” „pirmējais buljons,” jo nekāda statistika šādas olbaltumvielas rašanos nepieļauj. Statistiski Kriks ir izrēķinājis, ka tāda iespēja ir 1 pret 260. Tātad uz viena veiksmīga gadījuma 260 neveiksmīgu. Visu atomu attiecība mūsu redzamajā Visumā sastāda 1 pret 80.
„...tam ir pārāk sarežģīta iedaba, lai varētu iztēloties, ka tā it kā radusies vienā mirklī. Acīmredzot, tai būtu jāattīstas no kaut kā daudz vienkārsāka.” F.Kriks (Life Itself, 71.lpp.)
Taču problēma ir tā, ka nav nekādu pazīmju šīs vienkāršākās versijas eksistencei. Tādai attīstībai būtu bijis jānotiek laikā no 3,9-3,4 miljardiem gadu senā pagātnē. Tolaik veidojās Zemes garoza un izplatījās baktērijas, kurām jau bija DNS gatavā un funkcionējošā veidā. Tomēr kriks, būdams pilnīgs ateists atzina tikai to, ka „dzīvības rašanās uz planētas man liekas kā brīnums, jo tik daudziem noteikumiem vajadzēja sakrist tās izcelsmei.” (Life Itself, 88.lpp.)
Nav neiespējami, ka Krika pēc tam atbalstītā panspermijas teorija ir kā izmisuma solis tam, lai kaut kā nebūt mēģinātu notikušajam rast racionālu skaidrojumu. Lai šis „brīnums” nebūtu jāskaidro ar Pārdabiskā palīdzību.
Sites:
Bioloģija.
