Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Golems. Izredzētie

606.g.pirms m.ē. Babilonijas Nebukadnēcars aizdzen izredzētos Bābeles gūstā.

Gūsteknis Daniels, pravietojumos (Jeremijas 25:11; 29:10) izlasījis, ka gūsta laiks tuvojas beigām, lūdz Dievu par pravietojuma piepildīšanos.
Viņam parādās eņģelis Gabriels, Dānielu pārbiedēdams gandrīz līdz nāvei. Eņģelis spiests parādīties vēl otrreiz, līdz Daniels saņēmies dūšu viņu uzklausīt.
Vēsts skan šādi: „Tādēļ zini un proti: kamēr tas vārds izgājis, Jeruzālemi atkal uzcelt un uztaisīt, līdz vienam svaidītam valdniekam ir septiņas nedēļas un sešdesmit divas nedēļas...” (Daniēla 9:25).

Ja kriptogrāfijā ir doti šifri, kaut kur ir arī to atslēga. Atslēga varētu būt Eceķiēļa grāmatas 4:6. „...es tev dodu ik dienu par gadu.”
Septiņas nedēļas ir 49 gadi un 62 nedēļas ir 434 gadi. Kopā „līdz vienam svaidītam valdniekam” ir 483 gadi. Vēl tikai jāzina, no kurienes sākt skaitīt.

Pavēle izpostīto Jeruzālemi atjaunot ir bijusi vairākkārt : persiešu valdnieks Kīrs 538.g.
Nākošais Persijas valdnieks Dārijs 515.gadā. Apkārtējās kanaāniešu ciltis celtniecību traucē. 457.pirms m.ē. nākošais Persijas ķēniņš Artakserkss dod pavēli atgriezt Templim nolaupītos zelta un sudraba traukus un atjaunot kalpošanu.

Skaitot no šī 457.gada, laiks „līdz vienam svaidītam valdniekam” (438 gadi) beidzas mūsu ēras 27.gadā. Šajā gadā Jēzus tiek kristīts Jardānes upē ar ūdeni un Svēto garu un top par Kristu (svaidīto).

Kāds viltus „Daniēls” to nevarēja pierakstīt pēc notikuma, jo Daniēla grāmatas pilns teksts ir jau Septuagintas (no senēbreju uz grieķu, 285.-246.gg.pirms mūsu ēras) tulkojumā.
„Un pēc tām 62 nedēļām svaidītais tiks izdeldēts, bet ne sevis dēļ...” (Daniēla 9:27).
Tas notiek pēc trijiem gadiem (30–tais gads mūsu ērā).

„Un viņš ar daudziem derību apstiprinās vienu nedēļu, un nedēļas vidū kaujamais un ēdamais upuris mitēsies.” (Daniēla 9:27).

Piezīme: Dzīvnieku upurēšana bija tikai simbols, iestrāde uz īsto upuri. Kad Kristus bija upurēts, dzīvnieku upuri zaudēja jēgu.

„Septiņdesmit nedēļas ir nospriestas par tavu tautu, par tavu svēto pilsētu, aizslēgt atkāpšanos, aizzīmogot grēkus, salīdzināt noziegumu, atvest mūžīgu taisnību, aizzīmogot parādīšanas un praviešu vārdus un svaidīt visu svētāko.” (Dan.9:24).

70 nedēļas (490 gadi) beidzas mūsu ēras 34.gadā. Šajā gadā evaņģēliju sāk sludināt „visām ciltīm, valodām un tautām,” Kā to cilvēki dara, to zinām.
34.gadā izredzētajai tautai žēlastības laiks ir beidzies – viņi nebija izredzētības cienīgi. Ko viņi dara kopš 34–tā gada, to viņi dara savā, ne Dieva, vārdā. Ar viņu farizejiem (liekuļiem), augļotājiem (baņķieriem) un muitniekiem (kampējiem) jau cīnījās Kristus.

Resnie Runči par to neko nebūs dzirdējuši – krīzes laikos nodomā golems.

Pirmo reizi publicēts 22.07.2009, Aliens.lv iepriekšējā versijā.