Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dakteri un rūķi

Ar mani šodien notika kaut kas pārāk brīnišķīgs, lai es tajā nepadalītos ar pasauli.
Aizgāju pie zobārsta, kurš man iešpricēja atsāpināšanas zāles, pēc kurām parasti ir 15 minūtes jāpgaida, kamēr tās iedarbosies. Tā nu es tur guļu un klausos radio un pēkšņi mans dārgais daktera kungs saka:
- “Nāc, paskaties, mēs uztaisījām jaunu interneta žurnālu.”

Es pieceļos no krēsla un eju skatīties, pārliecināta, ka gan jau tas būs kaut kāds medicīnas/stomatoloģijas žurnāls par kuru man nebūs nekādas lielās intereses, bet nē (!) tas ir par mistērijām un zinātni un staff. Tā kā esmu ļoti pieklājīga meitene, saku, ka izskatās ļoti interesanti (jo izskatījās tiešām interesanti) un dodos atpakaļ uz savu dārgo krēslu.

Dakteris turpina: “Zini, man agrāk bija cita lapa. Mēs kādus 4-5 gadus pētījām citplanētiešu eksistenci, bet tad atklājām, ka viņi neeksistē.”
Es tiešām nezinu, ko lai uz to atbildu, tāpēc pasmaidu, plus man mēle principā ir palikusi nejūtīga, tāpēc tā kā tā varu tikai šļupstēt.
D: “Bet mēs atklājām, ka eksistē gari un astrālās būtnes un projekcijas.”
Ō, es šajā brīdī tik ļoti sapriecājos, ka man būs interesanti.
D: “Piemēram, tepat netālu ir redzēts velns.”
A.: “Iļģuciema velns?”
Dakteris paliek priecīgs - “Jā, tieši tā! Es par to rakstīju rakstu interentā.”
A.:”Jā, es laikam lasīju kaut kad.” (šo pateikt bija ārkārtīgi sarežģīti un tas noteikti izklausījās daudz neartikulētāk, ņemot vērā to, ka man mēles un apakšlūpas vietā bija tukšums)
Tālāk seko stāsts par velnu un aculieciniekiem, bet detaļās neiedziļināšos, tikai teikšu, ka bija interesanti.
Un tad, kad manas 15 minūtes jau bija pagājušas, dakteronkulis paņēma urbi un visus citus darbarīkus un iekārtojās savā urbšanas pozīcijā, bet tad apstājās un ļoti priecīgi teica:
“Manas asistentes meita redzēja rūķi.”
Es paskatos uz asistenti, kura māj ar galvu.
A.: “Jauki..?”
D.: ”Nē, nē, tas nav jauki. Viņi ir nejauki un ķiķina.”
Māsiņa: ”Bet izskatās tieši kā grāmatās, tikai cepure ir zaļa, nevis sarkana.”
Un tāpēc man ir lieliskākais zobārsts ever.
Un vēl es apsveicu to vienu vienīgo cilvēku, kurš šo, iespējams, tiešām izlasīja. Paldies Tev. :)

Autors: Agate

Avots.
etaga.tumblr.com