Ceļu būvētāji Belīzā sadrupina senu maiju piramīdu

Piramīdu, senu tempļu un citu arheoloģijas pieminekļu aizsardzības nozīme izglītotam cilvēkam mūsdienās šķiet pašsaprotama. Tomēr ik pa brīdim parādās ziņas par tumsonīgu barbarismu attiecībā ne tikai pret citu tautu, bet arī pret pašiem savu kultūras mantojumu. Lai atceramies tikai gadījumu Krāslavas rajonā, kad divi puiši 2003.gadā bija sadomājuši Svariņu Bobrovščinas pilskalnā ar buldozeru meklēt nostāstos minēto apslēpto franču naudu. Naudu, protams, neatrada, bet pilskalnu izpostīja. Līdzīgi, pie darba ķeroties ar smago tehniku, nule rīkojusies kāda ceļu būves kompānija Belīzā, Centrālamerikā. Vienīgā atšķirība no Latgales gadījuma, ceļinieki atrada ko meklēja - viņiem bija vajadzīgs akmens un senajā maiju piramīdā, kas bija viena no lielākajām Belīzā, tā patiešām netrūka.

Skatīt Centrālamerikas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

Belīzas Arheoloģijas institūta vadītājs Haime Ave (Jaime Awe) žurnālistiem pastāstīja, ka piramīda bijusi daļa no Nohmulas kompleksa, kas atrodas Ziemeļbelīzā, netālu no robežas ar Meksiku. Ceremoniālā kompleksa vecumu arheologi lēš vismaz uz 2300 gadiem, uzskatot, ka Nohmula bijusi viena no nozīmīgākajām maiju vietām reģionā.

Belīza - džungļu valsts ar aptuveni 350 000 iedzīvotāju, līdz ar Meksikas dienviddaļu, Gvatemalu un Hondurasu veido maiju senās civilizācijas centrālo reģionu, kur tā uzplauka un attīstījās, laika posmā no 300.g.pmē.-900.g.

Līdz pieminekli postošo darbu pārtraukšanai būvnieki jau bija paspējuši ar ekskavatoriem un buldozeriem nodrupināt visas piramīdas slīpās malas. Pāri palicis tikai no kaļķakmens blokiem būvēts kodols, kura augšdaļā atsedzas kāda telpa.

"Ir tāda sajūta, it kā būtu saņemts sitiens pa vēderu," - savas emocijas par notikušo pauž H.Ave. "Negribās ticēt tādai gara tumsībai un nejūtībai (..) un viņi to izmantoja ceļa pamatnei!"

Nohmulas piramīda atrodas privātas cukurniedru plantācijas vidū un tās sāni bija apauguši ar kokiem un krūmiem, nelīdzinoties labāk saglabātām un restaurētām piramīdām. Tomēr iespēju, ka celtnieki nezināja par pieminekļa esamību un varēja aptuveni 30 metru augsto piramīdu sajaukt ar dabīgu uzkalnu Ave nepieļauj. XX gs. 80.gados arheoloģiski pētītās drupas apkārtnē ir labi pazīstamas, turklāt apvidus šajā vietā ir līdzens un citu, līdzīga augstuma uzkalnu tur nemaz nav. "Šie puiši zināja, ka tas ir senatnē tapis veidojums. Tas ir tikai un vienīgi nejēdzīgs slinkums!" "Ja senie maiji būvmateriālus šai piramīdai ieguva, izmantojot tikai akmens darbarīkus un sagatavotos blokus no lauztuvēm un celtniecības vietu atnesa uz galvas, tad kāpēc šī kompānija ar visām tām modernajām mašīnām, kas ir tās rīcībā, to pilnībā neņēma vērā un iznīcināja pieminekli? Kāpēc viņi nevarēja izvēlēties iegūt akmeņus kādā citā vietā, kurai nav kultūrvēsturiska nozīmīguma," - retoriski jautā arheologs.

Lai arī Nohmulas piramīda atrodas uz privātas zemes, Belīzas policija ir uzsākusi lietas izmeklēšanu, jo, atbilstoši valsts likumiem, visas pirmsspāņu laika senvietas atrodas valsts aizsardzībā.

Jāatzīmē, ka šis nav pirmais gadījums Belīzā, kad ceļu būvētāji iznīcina maiju pieminekļus. Bostonas universitātes emeritētais arheoloģijas profesors Normens Hemonds, kurš 1980.gados strādājis vairākos maiju pieminekļu izpētes projektos, aģentūrai AP pastāstīja, ka maiju celtņu norakšana ceļu būves vajadzībām Belīzā ir "iedzimta kaite." Šādā veidā pazudis viss Sanestebanas senais centrs, abas galvenās piramīdas Luisvilā, citas Nohmulas struktūras un daudzas mazākas vietas. Tomēr pēdējā noraktā Nohmulas piramīda varētu būt vislielākā līdz šim Belīzā mūsdienās iznīcinātā būve, profesors apstiprina.

Līdzīgi kā Belīzā senie maiju pieminekļi iet bojā arī kaimiņvalstīs. Tulēna universitātes Jaunorleānā antropoloģijas profesors Francisko Estrada-Belli, piemēram, pat apgalvo, ka nebūs pārspīlējums, ja teiktu, ka katru dienu celtniecības vajadzībām tiek iznīcināts kāds maiju būvēts uzkalns: "Izpostītais vairs nav atjaunojams, taču tik daudzi neuztver to nopietni." "Vienīgais veids, kā to apturēt ir šādu nodarījumu kriminalizācija, liekot vainīgajiem izciest reālu cietumsodu," - viņš saka.

Savukārt Ņujorkas valsts universitātes Albānijā (Albany) arheologs Roberts Rozenvigs (Robert Rosenswig), kurš piedalījies Sanestebanas glābšanas izrakumos pēc vietas izpostīšanas 2005.gadā, atzīst, ka neliela kompensācija, ko zinātniekiem dod piramīdu norakšana, ir iespēja ieskatīties to iekšējā uzbūvē un izpētīt, kā tās tapušas, nereti nākošo konstrukciju, būvējot virsū iepriekšējai.

Avots: dailykos.com

Pirmo reizi publicēts 16.05.2013.