Asīrijas impērijas bojāeju sekmēja klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens VII gs.pmē.

Asīrijas impērijas bojāejas cēloņi bija ne tikai pilsoņu kari un politiskie nemieri. Arheoloģiskie, vēsturiskie un paleoklimatiskie dati liecina, ka kādreiz senajā pasaulē tik varenās Asīrijas lielvalsts sabrukumā lielu lomu spēlēja arī klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens, teikts žurnālā „Climatic Change” publicētajā Ādama Šneidera (Kalifornijas Sandjēgas universitāte, ASV) un Selima Adala (Anatolijas Civilizāciju pētniecības centrs, Turcija) rakstā. 

Jaunasīrijas impērija

IX gs.pmē. agresīvā un militarizētā, mūsdienu Irākas ziemeļos pastāvošā Jaunasīrijas valsts sāka nerimstošu ekspansiju Tuvajos Austrumos. Savas varenības apogeju tā sasniedza VII gs.pmē., kļūstot par sava laika lielāko lielvalsti Tuvajos Austrumos. Trīs gadsimtus Jaunasīrijas impērija bija pasaulē lielākā multietniskā valsts, kuru apdzīvoja dažādas tautas un ciltis ar atšķirīgu izcelsmi.

Asīrijas impērijas krišana

Pilsoņu karu un politiskās nestabilitātes novājinātā Asīrijas lielvalsts beidza pastāvēt pēc tam, kad 614.gadā Babilonas haldiešu dinastijas ķēniņš Nabopalasārs savienībā ar VII gs.pmē. Irānas kalnienē izveidojušās Mēdijas valsts ķēniņu Kiaksāru ieņēma Asīrijas seno galvaspilsētu Ašūru un 612.gadā - Jaunasīrijas galvaspilsētu Ninīvi.

Zinātniekus jau labu laiku nodarbināja jautājums, kāpēc Asīrijas impērija tik ātri un viegli padevās.

Sausums un demogrāfiskais sprādziens

Dr.A.Šneiders un Dr.S.Adals uzskata, ka Asīrijas impērijas krišanu veicināja iedzīvotāju skaita pieaugums un sausums. Saskaņā ar nesen publicētajiem paleoklimatiskajiem datiem, klimats Tuvajos Austrumos kļuva sausāks VII gs.pmē. otrās puses beigās. Šajā laika periodā reģions piedzīvoja nozīmīgu iedzīvotāju skaita palielināšanos, no iekarotājām zemēm cilvēki tika piespiedu kārtā deportēti uz impērijas centrālajiem apgabaliem. Pētījuma autori domā, ka tas vājināja valsts spēju izturēt ilgstošus sausumus. Kā piemērs tiek minēts sausums, kas Tuvos Austrumus piemeklēja 657.g.pmē. Piecus gadus ilgušais sausums stipri iedragāja Asīrijas valsts politisko un ekonomisko varenību, kā rezultātā impērijā sākās pilsoņu kari, kas to noveda līdz bojāejai.

„Mēs esam pārliecināti, ka demogrāfiskie un klimatiskie procesi spēlēja netiešu, taču nozīmīgu lomu Asīrijas impērijas bojāejā," - sacīja Šneiders.

Paralēles ar mūsdienās notiekošajām klimata izmaiņām

Abi zinātnieki savā pētījumā velk paralēles starp Asīrijas impērijas sabrukumu un potenciālajām klimata izmaiņu radītājām ekonomiskajām un politiskajām sekām mūsdienās. Zinātnieki norāda, ka spēcīgais sausums VII gs.pmē. beigās, kuram sekoja vardarbīgi nemieri Sīrijā un Irākā, ir līdzīgs sausumam un konfliktam, kas šo pašu reģionu pārņēmis arī mūsdienās. Daudz globālākā mērogā, secināts pētījumā, mūsdienu sabiedrība varētu mācīties, kas notiek, kad īstermiņa ekonomiskās un politiskās intereses dominē par interesēm, kas ilgtermiņā nodrošinātu ekonomisko drošību un mīkstinātu riskus.

Asīriešu fokusēšanos uz īstermiņa ekonomiskajām un politiskajām interesēm, kas palielināja klimata izmaiņu negatīvās ietekmes riskus, vēl var attaisnot ar tā laika nepietiekamo tehniskās attīstības līmeni un zinātniskās izpratnes trūkumu par dabas procesiem. Turpretī mums šāda attaisnojuma nav un mēs turklāt vēl arī gūstam papildus labumu no savas tuvredzīgās rīcības. Tomēr mums vēl ir iespēja daļu no pagātnes kļūdām neatkārtot, taču, ja to nedarīsim, tad izvēlēsimies politiku, kas radīs apdraudējumu cilvēces ilgtermiņa attīstībai, brīdināja Adals.

Augšējā attēlā: Asīriešu bareljefs, uz kura attēlotas lauvu medības. Avots: blogspot.com

Avots:
phys.org

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.