Pasaulē senākas ostas ierēdņa Merera pieraksti stāsta par Lielās piramīdas celtniecību IV dinastijas faraona Hufu 27. valdīšanas gadā

No šī gada 14.jūlija Ēģiptes muzejā, Kairā, izstādīti aiz stikla vitrīnām, apmeklētājiem ir apskatāmi senēģiptiešu ierēdņa Merera dienasgrāmatas fragmenti, kuri detalizēti vēstī par Lielās piramīdas celtniecības darbiem pirms 4500 gadiem.

Merera dienasgrāmata sniedz vēl vienu, šoreiz neapgāžamu, pierādījumu, ka Gīzas Lielās piramīdas autors patiešām ir IV dinastijas otrais faraons Hufs.

Vecākie senēģiptiešu papirusi

Laika periodā 2011. līdz 2013.gadam franču un ēģiptiešu arheologu komanda Sorbonas universitātes pētnieka Pjēra Tales vadībā Džarfas ielejā, Sarkanās jūras krastā atklāja un izpētīja IV dinastijas laiku ostu, kas ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita šobrīd zināmā senā osta (Sk.: Sarkanās jūras krastā atklāta pasaulē senākā osta un papirusi, kas apliecina, ka Hufu ir Lielās piramīdas celtnieks, aliens.lv, 25.12.13.).

Viens no nozīmīgākajiem un vērtīgākajiem atradumiem faraonu ostā bija noliktavas apakšzemes ejās atrastie papirusi, kas arī ir šobrīd senākie zināmie sava veida senēģiptiešu rakstu avoti.

Desmit no senajā faraonu ostā atrastajiem papirusiem ir ļoti labi saglabājušies. Lielākā daļa no šiem dokumentiem datējami ar Hufa 27.valdīšanas gadu. Uz papirusiem ar hieroglifiem rakstītie teksti sniedz ziņas par to, kādā veidā centrālā administrācija apgādāja jūrniekus un ostas strādniekus ar materiāliem un pārtiku.

Taču pats vērtīgākais Džarfas ostā uzietais senēģiptiešu papirusu teksts ir Sarkanās jūras ostas ierēdņa Merera dienasgrāmata. Merers bija atbildīgs par 200 cilvēku komandas darbu vadību.

Merera dienasgrāmata apraksta piramīdas apdarei paredzētu kaļķakmens bloku ieguvi un transportēšanu

Hufa 27.valdīšanas gadā uzrakstītājā Merera dienasgrāmatā trīs mēnešu garumā grafika formā divās kolonnas pa dienām ir aprakstītas ar piramīdas celtniecību un būvmateriālu transportēšanu saistītas operācijas.

Merers savā dienasgrāmatā stāsta, ka Lielā piramīda bija gandrīz pabeigta un bija atlicis tikai to nosegt ar kaļķakmens plāksnēm.

Saskaņā ar Merera dienasgrāmatu, kaļķakmens apšuvuma plāksnes no akmeņlauztuvēm Turā, kas atradās uz dienvidiem no mūsdienu Ēģiptes galvaspilsētas Kairas, uz Lielās piramīdas celtniecības vietu Gīzā tika vestas laivās pa Nīlas upi un senajiem kanāliem. (Sk.: Pie Gīzas piramīdām uzietas senas ostas un karavīru baraku paliekas, aliens.lv, 14.03.14.)

Merers raksta, ka vienai laivai, lai nokļūtu no Turas līdz Gīzai, vajadzēja četras dienas.

Vezīrs Ankhafs

Vēl Merera dienasgrāmata rakstīts, ka Hufa 27.valdīšanas gadā Lielās piramīdas celtniecību vadīja faraona pusbrālis, vezīrs Ankhafs. Viens no Ankhafa tituliem bija “Visu ķēniņa darbu priekšnieks.”

Divi Lielās piramīdas arhitekti?

Sākoties Lielās piramīdas celtniecībai, tās arhitekts un darbu vadītājs bija Hufa vezīrs Hemiuns. Taču pēc Merera Lielās piramīdas celtniecības noslēguma posmā darbu vadītājs jau bija cits cilvēks, vezīrs Ankhafs. Vai tas nozīmē, ka Lielajai piramīdai bija divi vai pat vairāki arhitekti?

Cik ilgi valdīja Hufs?

Par IV dinastijas otro faraonu Hufu saglabājušas tikai nedaudzas ziņas, kas galvenokārt iegūtas no celtņu un statuju uzrakstiem. Pat viņa valdīšanas garums ir neskaidrs, jo vēlākie vēsturiskie dokumenti ir savstarpēji pretrunīgi. Saskaņā ar Jaunās valsts XIX dinastijas laikā sastādīto Turīnas faraonu sarakstu, Hufs valdīja 23 gadus. Turpretī sengrieķu vēsturnieks Hērodots raksta, ka Hufs valdījis 50 gadus ilgi, bet Manetons min pat 63 Hufa valdīšanas gadus. Nedaudzie saglabājušies Hufa laika dokumenti sniedz trīs svarīgus pavedienus, pēc kuriem varētu noteikt precīzāku faraona valdīšanas ilgumu:

• pirmais pavediens ir klintī izcirsts uzraksts Dakhlas oāzē, Lībijas tuksnesī. Tas ziņo par “Metaf - ceļojumu gadu pēc 13.lopu skaitīšanas Hor-Medjedw valdīšanas laikā”;
• uzraksti Lielās piramīdas atslodzes kamerās virs ķēniņa kameras. Viens no tiem piemin par “Hufa draugiem” dēvētu strādnieku komandu kopā ar piezīmi - “17.lopu skaitīšanas gads.” Taču nav skaidrs, vai uzrakstā minētais gada skaitlis norāda uz lopu skaitīšanu reizi divos gados, vai arī tas ir jāsaprot burtiski;
• trešo pavedienu sniedz atradumi Džarfas ielejā, Sarkanās jūras krastā; senākajā faraonu ostā atrastie papirusi vēsta par ar dārgmetāliem un tirkīzu piekrautu faraona laivu ierašanos “gadu pēc 13.lopu skaitīšanas Hor-Medjedw valdīšanas laikā.”

Ēģiptologi, pūloties atrisināt Hufa īstā valdīšanas garuma mīklu, norāda uz viņa tēva Snefera valdīšanas laiku, kad lopu skaitīšana notika ik pēc diviem gadiem. Lopu skaitīšana kā ekonomisks notikums vienlaikus kalpoja arī kā kārtējo nodokļu ievākšanas reize visā Ēģiptē. Jaunākie dokumentu pētījumi un Palermas akmens uzraksts apstiprina teoriju, ka lopus arī Hufa valdīšanas laikā skaitīja reizi divos gados, nevis katru gadu, kā tika uzskatīts iepriekš.

Ēģiptologi Tomass Šnaiders, Maikls Hāze un Rainers Štadelmanis apņēmušies izpētīt jautājumu, vai Turīnas kanona sastādītāji minējuši lopu skaitīšanu ik pēc diviem gadiem Vecās valsts pirmajā pusē - jāņem vērā, ka XIX dinastijas laikā, apmēram 1200 gadus pēc Hufa valdīšanas laika, nodokļus ievāca katru gadu un faraonu saraksta veidotāji varēja kļūdīties, kā pašsaprotamu lietu pieņemot, ka šāda kārtība pastāvējusi kopš Ēģiptes valsts pirmsākumiem. Tomēr jau tagad skaidrs, ka Hufa laika dokumenti liecina par to, ka viņš valdījis vismaz 26 vai 27 gadus, iespējams, pat vairāk nekā 34 gadus, ja uzraksts atslodzes kamerā norāda uz lopu skaitīšanu, kas notikusi katru otro gadu. Iespējams, ka Hufs valdījis pat 46 gadus, ja pētījumos tiks konstatēts, ka Turīnas saraksta sastādītāji nav ņēmuši vērā, ka Vecās valsts laikā lopus skaitīja ik pēc diviem gadiem.

Avoti:
livescience.com
cosmosmagazine.com
ancient-origins.net
madamasr.com
en.wikipedia.org/wiki/Khufu 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.