Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dienvidslāvija (1918.-?.g.)

Liela federatīva valsts, kas XX gs. pastāvēja Balkānu pussalas rieteņos. n0 1918. līdz ???.gadam.

Vēsture. Tuvojoties I Pasaules kara noslēgumam, 1918.gadā īpaša asambleja Podgoricā pieņēma lēmumu, ka Melnkalnes karaliste ir jāapvieno ar Serbijas karalisti. Vēlāk sekoja Dienvidslāvijas izveidošana.
1939.gada augustā toreizējās Dienvidslāvijas karalistes premjers Dragisa Cvetkovičs un Horvātijas politiķis Vlatko Mačeks panāca vienošanos, ka Bosnija un Hercegovina karalistes ietvaros vairs nebūs politiska un administratīva vienība. Vienošanās paredzēja, ka aptuveni trešdaļa no Bosnijas teritorijas pāries Horvātijas kontrolē, kamēr pārējā teritorija nonāks Serbijas pārraudzībā. Vēlāk Mačeks šo vienošanos raksturoja sekojoši: "Mēs vienojāmies, ka, attiecībā uz Bosniju un musulmaņiem, uzskatīsim musulmaņus par neeksistējošiem. Tā mēs arī darījām."
1980.gadā pēc komunistiskās Dienvidslāvijas dibinātāja Tito nāves sākās ekonomiskā un politiskā krīze.
1990.gadā pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās Dienvidslāvijas republikās pārliecinošu uzvaru svinēja nacionālistu partijas.
Slovēnijas un Horvātijas atdalīšanās (1991.g.). 1991.gada 25.jūnijā Slovēnija un Horvātija pasludināja neatkarību, tādejādi izstādamās no Dienvidslāvijas sastāva. Atšķelšanās izraisīja serbu-horvātu karu 4 gadu garumā, kas beidzās ar serbu padzīšanu no visas Horvātijas teritorijas.
Bosnijas un Hercegovinas atdalīšanās (1992.g.). 1992.gadā sākās Bosnijas karš, serbu pārvaldītā province pasludināja neatkarību, par prezidentu kļuva Radovans Karadžičs.
Bosnijas horvāti rīkojās tāpat. Karš Bosnijā starp serbiem, horvātiem un musulmaņiem turpinājās 3,5 gadus, taj[ā bojā gāja vairāk kā 100 000 cilvēki.
2000.gada oktobrī notikušos protestus Dienvidslāvijā mēdz dēvēt par Buldozeru revolūciju. Dienvidslāvijas prezidenta vēlēšanās neviens neguva pārsvaru vēlēšanu pirmajā kārtā, tomēr protestu dalībnieki uzskatīja, ka opozīcijas pārstāvis Vojislavs Koštuņica ir uzvarējis, un prasīja  viņa atzīšanu par vēlēšanu uzvarētāju. Par šo protestu simbolu kļuva buldozers, ko protestu dalībnieki izmantoja valsts centrālās TV ēkas ieņemšanai. Nemieri beidzās ar TV ēkas ieņemšanu un prezidenta Slobodana Miloševica atkāpšanos no amata.
Dienvidslāvijas beigas. Tās iestājās tad, kad no Dienvidslāvijas, tolaik Melnkalnes un Serbija politiskās apvienības, izstājas Melnkalne.

Saites.
Dienvidslāvijas karaļi.