Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Delagardija, Pontuss

Zviedru mitārais darbinieks.

Radniecība. Cēliesno senas franču dzimtas.

Dzīvesgājums. Savu karjeru sāka Itālijā, karaļa Henrija II karaspēkā, kad tas bija uzsācijs kārtējo kargājienu uz Apenīnu pussalu.
Pēc tam Delagardija kalpoja Dānijas karalim, kas bija Ivana Bargā sabiedrotais, jo dāņi izsenis naidojās ar zviedriem. Karadarbības laikā pret zviedriem Delagardija tika ievainots un nokļuva gūstā, kur viņu stādīja priekšā karalim Ērikam XIV.
Delagardijas slavas lēkts Zviedrijā tā pa īstam sākās pēc iepazīšanās ar karaļa brāli - Somijas hercogu Juhanu. Pēc kada laika šis francūzis kļuva par Juhana sazvērestības līdzdalībnieku - karaļa brālis centās nobīdit no varas Ēriku, ko uzskatīja par jukušu. Sazvērestība sasniedza savu mērķi un Delagardija kļuva par vienu no jaunā karaļa pietuvinātajiem, izpildot viņa diplomātiskos un militāros uzdevumus. Likteņa ironijas dēļ vienā no karagājieniem delagardija krita dāņu gūstā, tomēr palika uzticīgu karalim Juhanam III.
Ņēma dalību Livonija kara beigu posmā. 1570.gadu beigās un 1580.gadu sākumā izspieda krievu karaspēku no Igaunijas un sagrāba vairākus Maskavijas cietokšņus.
1574.gadā Delagardija kļuva par Estlandes gubernatoru un vienlaicīgi tika nozīmēts par vienu no karavadoņiem, kam jācīnās ar maskaviešiem. Tomēr pirmos 5 gadus viņš par sevi nekā nelika manīt.
Panākumi atnāca 1580.gadā, kad Delagardija komandētais karaspēks veda sekmīgu karadarbību pret Ivana Bargā karapūļiem. Tiesa, galvenie krievu spēki bija piesaistīti cīņā ar Stefanu Batoriju. Tomēr Delagardija sekmīgi sagrāba cietokšņus un pilis, ko aizsargāja krievu garnizoni. Beigu beigās zviedri ieņēma arī Narvu, pilsētā sarīkojot īstu slaktiņu - tā krieviem vairāk kā uz 100 gadiem liedzot izeju uz Baltijas jūru.
Gāja bojā 1585.gada novembrī pie Narvas pašā savas slavas zenītā, pie tam visai dumjā veidā. Saskaņā ar vienu versiju galēra, kurā viņš atradās, apgāzās pēc lielgabalu zalves, kas sveica Narvas garnizonu. Pēc citas, kuģis nogrima, uzskrienot celmam. Ir vēl viena versija - kuģim nejauši trāpīja no narvas izšauta lielgaballode.ругой, судно затонуло, налетев на пень. Есть и еще одна версия — в галеру попало ядро, случайно выпущенное из Нарвы.

Saites.
Livonijas karš.