Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dvarāka

Atrašanās vieta. Persijas līča krastā, Kathjavāras pussalas dienvidos. Tās precīzas koordinātas: 22 gr. 14 min. ziemeļu platum un 68 gr. 58 min. austrumu garuma.

Atklāšana un izpēte. Par Dvarākas pilsētas sagraušanu Dievu karos plašu vēsta senā indiešu literatūra. Tāpat kā eiropieši ticējuši Trojas eksistncei, tāpat arī indieši nekad nav šaubījušies par Dvarakas kā reālas vēsturiskas pilsētas eksistenci.
Tās meklējumi norisinājās 50 gadus, līdz pilsētas drupas tika uzietas. Pēc Mahābhāratas bija zināma tās precīza atrašanās vieta: pilsēta kādreiz bija atradusies vietā, kur šodien atrodas Kačas līcis, t.i. starp Mumbaju un Karači.
Izrakumi pilsētā atsedza 8 vienu uz otra gulošus kulturslāņus, kas atradās zem pašas jaunākās un pēdējās XVI gs. pilsētas. Bēguma laikā bija redzamas sienas, kas turpinājās zem ūdens. Tādēļ tika iesaistīti zemūdes arheoloģijas speciālisti.
Iesākumā tika veikti videoieraksti zem ūdens, tad izmantoja magnetometrus, pēdīgi arī zemūdens metālu detektorus. Tika redzami milzīgi apstrādāti akmens bloki – to milzīgie izmēri izslēdza iespēju, ka tādus šurp atgādājušas zemūdens straumes. Tad tika redzamas sienas, kas cita pret citu atradās taisnos leņķos, tad ielas un dažādu celtņu pamatu kontūras.
Visbeidzot tika uzietas metāla naglas. Pētnieki uzskata, ka Dvarakas ezera dibenā atrodas vēl ļoti daudz metāla priekšmetu.
Pētnieki secina: „Norādījumi „Mahābharatā” uz konkrētu pilsētu nav bijuši ne pārspīlējumi, ne mīts. Tā bija īstenība pašā tiešākajā šā vārda nozīmē.”

Vēsture. Pilsēta sensenis tika uzskatīta par vienu no septiņām svētajām Indijas pilsētām un bija viens no svarīgākajiem Krišnas kulta centriem. Hinduistu mitoloģijā tika uzskatīta kā jadāvu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, kas pēc Krišnas pavēles tikusi radīta vienā naktī pēc tam, kad viņš bija nolēmis atstāt iepriekšējo galvaspilsētu - Mathūru.
Pilsēta tikusi okeāna aprīta 7 dienas pēc Krišnas nāves.
Mūsdienu Indijā eksistē Dvarākas pilsēta Kathijavāras pussalas piekrastē, kas ir viens no 7 lielajiem indiešu svētceļnieku mērķiem. Tiek uzskatīts, ka to dibinājis Krišna.

Avoti.
Indiešu eposos Mahābharatā (3.grām.) un Bhagavata purana (10.grām.) aprakstīti uzbrukumi šai pilsētai ar kosmiskiem dievu ieročiem. Pēc atomtrieciena pilsēta nogrimusi jūrā.
Ir arī jaunā Dvarakas pilsēta, bet tā dibināta tikai VII gs.
Bhagavata purana jeb „Šrimat Bhagavata.” Šeit 10.grāmatā stāstīts par senās Dvaraku pilsētas ieņemšanu Dievu karos. Norisinājās cīņa starp Jadu dinastiju un dēmonu Saļva, kas bija ieguvis brīnuminu lidaparātu Saubha. Saļva neiredzēja Krišnu, gribēja to nogalēt, tādēļ vērsās pie pusdieva Sivas ar lūgumu pēc palīdzības. Tā Saļva ieguva lidaparātu: tik spēcīgu,ka to nevarēja uzvarēt nedz cilvēki,nedz dēmoni, nedz gandharva (?), nedz ngi, nedz arī rakšasa (?). Tas bija kā vesela lidojša pilsēta un varēja pārvietoties it visur. Pusdievs Sia to uzbūvēja kopā ar ģeniālo konstruktoru Maiju (minēts arī citos eposos un puranās).
Tiklīdz Saļva dabūja savu lidaprātu, tā viņš uzreiz lidoja uz Dvarakas pilsētu, lai uzbruktu šai Jadu dinastijas citadelei. Pirms uzbrukum no augšas, Saļva pavēēja uzbrukt pilsētai ar savu sauszemes armiju. Tas bija nepieciešams, jo pilsētā bija pretgaisa aizsardzības ierīces. Pēc tam, kad pilsēta tika ieņemta no sauszemes, Saļva to bombardēja ar zibeņiem, klintsbluķiem, indīgām čūskām un citiem nelāgiem priekšmetiem. Viņš izsauca arī viesuli – tik stipru, ka Dvaraku pārklāja tumsa dēl putekļie, kas aizklāja debesis.
Tikām visi Dvarakas vadoņi savācās kopā un nolēma veikt pretuzbrukumu. Viņu līderis bija Pradjumna, tā rīcībā arī bija Dievu ieroči, ko viņš nevilcinājās pelietot. Rezultātā Saļvas karapēkam tika nodarīti šausminoši zaudējumi – gāja bojā tūkstošiem kaujas ratu un zīloņu. Taču Saļvas lidaparāts palika neskarts. Tas veica ļot viltīgus manvrus un Dvarakas cīnītāji mulsa no tā. Taču vienalga tam uzbruka.
Cīņas ilga 7 dienas. Tikām Krišna cilvēka veidolā viesojās pie vietējā ķēniņa. Uzzinājis, ka Saļva vēlas viņa nāvi, Krišna devās uz Dvarakas pilsēu pats savos lidojošajos ratos un ieraudzīja kādu postu dēmons pilsētai nodarījis. Pē redzētā,Krišna tūliņ pat deās cīņā pret Saļvu. Saļva izšāva uz viņu lādiņu pirmais, taču Krišna to sašāva ar savu pretlādiņutūkstoš gabalos. Pēc tam viņš uz Saļvas pilsētām raidīja veselu bultu krusu.
Tad Saļva mēģināja cīnīties ar dažādu ilūziju palīdzību. Taču Krišnu neizdevās piemānīt – viņš noteica patieso pretinieka lidaparāta atrašanās vietu, un sūtīj pret to ugunīgu zalvi. Nelīdzēja arī cii saļvas piloti, kas steidzās glābt savu vadoni. Sašķaidītā lidaparāta atliekas iekrita jūrā. Pats Saļva tomēr izglābās un nonāca uz sauszemes. Tad krišna pielietoja savu uunīgā Saules rata iroci, kas mirklī Saļvam nocirta galvu.
Tā Saļvas cīņa beidzās ar viņa sakāvi. Parādījās pusdievi savos lidaparātos un nokaisīja cīņas lauku ar ziediem. Pēc kāda laika Krišna apmeklēja planētu Sutapu, kuras valdnieks ārkārtīgi priecājās.
„Mahabhārata.” Arī šis eposs vēsta līdzīgu stāstu par Dvarakas plsētu savās grāmatās „Sabha Parva,” „Bhišma Parva” un „Mausala Parva.”

Atradumi.
Naglas. Tās bija no dzelzs un ar oglekļa un magnija piejaukumu.
Liela karstuma izraisīti sakusumi. Tādi tika konstatēti akmens sienā. 

Saites.
Indija.
Nogrimušo celtņu saraksts.