Dienvidķīnas jūra
- Detaļas
- Publicēts 06 Novembris 2017
- Skatīts: 2321
Pusslēgta jūra Klusā okeāna rieteņos starp Āzijas piekrasti un Taivānu, Lusonu, Palavanu, Kalimantānu, Belitungu, Banku un Sumatru.
Platība - 3 447 000 kvkm.
Dziļums - vidējais 1140 m; DR līdz 200 m; austreņos līdz 5245 m.
Tilpums - 3 928 000 km3.
Ģeogrāfija. Karimatas šaurums savieno Dienvidķīnas jūru ar Javas jūru; Malakas šaurums - ar Andamānu jūru; Taivānas šaurums - ar Austrumķīnas jūru.
Krasti pārsvarā zemi, krasta līnija izrobota. Līči: Bakbo, Siāmas un Džudzjankovas līči.
Ietek Sindzjana, Hongha, Mekonga, Menamčaopraja.
Salas. Hainana, Spratlija (ķīniešu nosaukums - Nanša, dabiskā platība mazāka par 5 kvkm), Paraselu (ķīniešu nosaukums - Siša, platība 7,75 kvkm), Bunguranas, Anamgasas salas, Linga, Riagu arhipelāgs (galvenokārt koraļļu). Pavisam jūrā ir ap 250 salas, koraļļi un rifi, atoli, klintis. Lielais vairākums no tām netiek apdzīvotas
Teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā. Uz Paraselu salām pretendē Ķīna, Taivāna un Vjetnama. Vjetnama atsaucas uz to, ka atsevišķas salas piederējušas vairāk nepastāvošajai Dienvidvjetnamas valstij un zaudētas 1974.gada janvārī notikušajā militārajā konfliktā. Arī 1988.gada martā pie strīdīgajām salām notika jūras kauja starp Dienvidvjetnamas mantinieces Vjetnamas un Ķīnas spēkiem, kas noslēdzās ar pārliecinošu Ķīnas uzvaru.
Pretenzijas uz Spratlija salām izvirzījušas Ķīna, Taivāna, Vjetnama, Filipīnas un Malaizija, divas pēdējās tur izvietojušas savus bruņotos spēkus. Kopumā šajās salās, kas atrodas 1000 km attāluma no kontinentālāsĶīnas un 500 km attālumā no Vjetnamas, atrodas 9 Ķīnas armijas posteņi, Vletnama kontrolē 21, Filipīnas - 8, bet Malaizija - 3 salas.Pretenzijas uz daļu Spratlija salu izvirzījusi arī Bruneja. Ir vēsturiskas liecības, ka jau pirms 2000 gadiem salās bijuši ķīniešu zvejnieku ciemi.
Uz atsevišķām teritorijām Dienvidķīnas jūrā pretenzijas pieteikusi arī Indonēzija.
Savstarpējas pretenzijas uz teritorijām ir arī atsevišķi Malaijijai, Indonezijai un Filipīnām.
Vēsturiski gandrīz visas strīdīgās teritorijas piederējušas Ķīnai - 1939.gadā tās okupēja Japāna. II Pasaules kara izskaņā neviens necentās Ķīnai šīs salas atdot. Tādēļ Ķīna 1947.gadā publiskoja tā saucamo 11 svītru līniju, jeb salas, kuras tā uzskata par savām. Kartē tika pieteiktas teritoriālās pretenzijas uz 1,4 miljoniem kvadrātjūdžu jeb 80% no Dienvidķīnas jūras teritorijas. Jau pēc komunistu nāksanas pie varas Ķīnā pretenzijas tika samazinātas līdz deviņām svītrām, pēc tam atkal palielināts uz 10.
1992.gadā Ķīnā tika pieņemts īpašs likums, kurā Paraselu un Spratlija salas tika pasludinātas par neatņemamu Ķīnas sastāvdaļu.
Ģeoloģija. Raksturīgi zemūdens vulkānu izvirdumi un zemestrīces.
Klimats. Subekvatoriāls, dienvidu daļā ekvatoriāls klimats. Vasarā un rudenī bieži taifūni.
Ūdens temperatūra februārī 20oC ziemeļos, 27oC dienvidos; augustā 28-29oC.
Sāļums vasarā 31,0-33,0%o; ziemā 31,5-34%o.
neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5,9 m.
Daba. Bagāta ar zivīm: tunzivis, siļķes, sardīnes, makreles, zuši, lidojošās zivis, haizivis. dzīvo arī jūras bruņurupuči un trepangi.
Ostas: Bangkoka (Taizeme); Hošimina, Haifona (Vjetnama); Guandžova, Šantova (Ķīna); Manila (Filipīnas); Sjangana.
Dienvidķīnas jūru šķērso kuģu ceļi, kas savieno Austrumāzijas ostas ar Austrāliju, Mjanmu, Palikstānu, Indiju, Āfrikas valstīm.
Pašlaik Ķīna jūrā veic plašus salu uzbēršanas darbus. Spratlija salās (Naņšas - ķīniešu nosaukums) vien ķīnieši kopš 2013.gada uzskalojuši 12,95 kvkm plašu teritoriju. Nu bijušo klinšu un rifu vietā parādījušās 7 jaunas salas. Ievērojami paplašināta arī Paraselu (ķīniešu - Sišas) salu teritorija. rezultātā kopumā 27 vietās Dienvidķīnas jūrā, kur līdz 2013.gadam atradās galvenokārt uz jūras platformām izvietoti Ķīnas armijas novērošanas punkti, parādījušies pilnvērtīgi militārā atbalsta punkti un pat armijas bāzes, kas spējīgas uzņemt vairākus tūkstošus kareivju.
Saites.
Klusais okeāns.
