Dienvidaustrālija, pavalsts Austrālijā
- Detaļas
- Publicēts 21 Septembris 2021
- Skatīts: 1247
Viena no Austrālijas pavalstīm.
Administratīvais centrs - Adelaida.
Vēsture. 1800.g.beigās-1802.g.aprīlim pēdējo Austrālijas ekspedīciju vadīja franču jūrasbraucējs Nikolā Bodēns, kas kartēja arī Dienvidaustrālijas krastu.
1840.gadā Austrālijas pētnieks E.Dž.Eirs atklāja šeit Eira ezeru - lielāko beznotekas sālsezeru Austrālijā.
1860.gadu sākumā skotu ceļotājs Dž.M.Stjuarts kopā ar vēl 2 ceļabiedriem pirmo reizi Austrālijas vēsturē mēģināja šķērsot šo vismazāko kontinentu virzienā no tagadējās Dienvidaustrālijas uz ziemeļiem. Savā pirmajā mēģinājumā viņam izdevās tikt tikai līdz Makdonala kalnu grēdai, kļūstot par piro eiropieti šai apvidū. Vēlāk viņš mēģināja šķērsot Austrāliju vēl divas reizes un veiksmīgi tas izdevās ar ekspedīciju, kas sākās 1861.gada 23.oktobrī un beidzās 1862.gada 24.jūlijā.
1872.gadā, pateicoties Austrālijas pētnieka Dž.M.Stjuarta ekspedīcijās iegūtajiem datiem, tika pabeigta tādas telegrāfa līnijas izbūve, kas savienoja Adelaidu ar Dārvinu.
Aplūkojamie objekti.
Adelaida. Adelaide. Pavalsts administratīvais centrs, osta Sentvisenta līča piekrastē. 900 400 iedzīvotāji (1976.g.). Dibināta 1836.gadā, pilsēta kopš 1840.g. Adelaidas universitāte (1874.g.), Flindersa universitāte (1966.g.), Dienvidaustrālijas Tehnoloģiskais institūts (1899.g.), Dabas muzejs (1856.g.), Mākslas muzejs (1881.g.). Okeanārijs, zooloģiskais un botāniskais dārzi.
Lielā Austrālijas siena. Daļēji.
Flindersa kalni.
Kūberpedi. Kuber Pedi. Pasaulē lielākā opālu ieguves vieta.
Ķenguru sala. Kangaroo Island. Trešā lielākā Austrālijas sala, garums 150 km, platums 60-90 km. salas lielākais ciems - Kingskota.
Tā nosaukta 1802.gadā, kad te ieradās pirmais eiropietis - britu kapteinis Metjū Flinderss, kam bija uzdots kartēt Austrālijas dienvidu krastu. Vēlāk te ieradās franču pētnieks Nikolā Bodēns, ura uzdevums bija vākt augus Napoleona I mīļotās Žozefīnes dārzam. Arheoloģiski tās bija aborigēnu apdzīvotas jau pirms 16 000 gadiem (tā vēl nebija atdalījusies no kontinenta), bet tie salu pametuši un pēdējos 2000 gadus tur nav dzīvojuši cilvēki.
Te sastopama pēdējā ģenētiski tīrā Ligūrijas bišu populācija pasaulē, savulaik tās atvestas no Itālijas.
Koalu avēnija - eikaliptu aleja, kurā mīt 25 koalas.
Salā ir 930 augu sugas, no tām 46 - tikai salai raksturīgas.
Cilvēka ģeoglifs pie Marri. Maree Man.
Eira ezers. Lielākais beznotekas sālsezers Austrālijā.
Pavalsts teritorijā atrodas anomālā zona - Dienvidaustrālijas trijstūris.
