Egīnas sala
Viena no Saronijas līča salām (kopā ar Porosu, Hidru).
Atrašanās vieta. Grieķija, tikai dažus km no Atēnām. 83 km2 platība un 11 000 iedzīvotāji.
Vēsture. Te bija pirmā grieķu pilsētvalsts, kurā kala monētas. VI gs.pmē. pilsētvalsts bija tik spēcīga, ka atļāvās stāvēt pretim Atēnām. Par abu pilsētu naidu liecina fakts, ka Kserksa iebrukuma laikā vispirms pievienojās persiešu armijai un tikai pēcāk apvienojās ar citām grieķu pilsētvalstīm, lai persiešus sakautu 480.g.pmē. jūras kaujā. Atēnu un Spartas konfliktā nostājās Spartas pusē un zaudēja. 459.g.pmē. Atēnu karaspēks salu iekaroja un eginiešus pakļāva. Kopš tā laika pilsēta bieži izlaupīta un liela daļa seno ēku nopostīta.
Valstisku nozīmi sala atguva vien 1828.gadā, kad tā kļuva par Grieķijas galvaspilsētu sacelšanās laikā pret turkiem. Te apspriedes noturēja pati pirmā Grieķijas valdība.
Izpēte. Izrakumus veicis vācu arheologs Ādolfs Furtvenglers.
Aplūkojamie objekti.
Efejas svētnīca. Būvēta 490.g.pmē. Celta par godu vietējai nimfai, kas, bēgdama no uzmācīga pielūdzēja, iznirusi Eginas salā. Vietējie pavisam Efejai uzbūvējuši trīs svētnīcas, bet saglabājusies tikai šī – visjaunākā. Celta doriešu stilā un kalpojusi par paraugu Atēnu Partenonam. Vienīgā nesagrautā svētnīca Eginā.
Omorfi eklesia – „brīnišķīgā baznīca." Celta 1282.gadā uz senas svētnīcas pamatiem un izmantojot viņa akmeņus kā būvmateriālus.
Viduslaiku pilsētas drupas. To no pirātiem nogurušie salas iedzīvotāji X gs. uzbūvēja salas iekšienē. Tajā bija vismaz 300 baznīcu, 30 no tām ir saglabājusies vēl līdz šodienai.
Pacheia Rachi. Vecs ciemats blakus Orosa kalnam, 225 m vjl. Šauras ieliņas ar pāris gadsimtu vecām ēkām.
Pazemes baznīca. XIII gs. celta. Atrodas 15 min. Gājiena attālumā no Eginas pilsētas. Aiz altāra esot ala, kas ved iekšā kalnā.
Orosa kalns. 532 m augsts. Augšā maza balta kapela.
Atradumi.
Eginas reljefs. Tajā attēlots omfāls ar diviem baložiem, kas skatās katrs uz savu pusi.
Saites.
Sengrieķu kultūras centri.
