Guptu ķēniņi (III gs. beigas - VI gs.pēd.ceturksn.)
Guptu dinastija valdīja Ziemeļindijā no III gs. beigām līdz IV gs. pēdējai ceturtdaļai. Pēc vienas versijas dinastijas dibinātājs bijis Šrigupta, bet pēc citas - Ghatotkača. Ghatokačas dēls Čandrgupta tiek uzskatīts par lielas centralizētas valsts izveidotāju, kuru mūsdienu vēsturnieki dēvē par Guptu valsti.
Šrigupta. Guptu dinastijas dibinātājs.
Ghatokača. Dēls - Čandragupta I Gupta.
Čandragupta I Gupta (320.-~330.g.).
Radniecība. Tēvs - Ghatokača.
Dzīvesgājums. No tēva Ghatokača bija mantojis nelielu kņazisti Magadhā. Viņa valdīšanas laikā sākās Guptu valsts veidošanās. kas pieņēma imperatora (maharad-žadhiradža) titulu acīmredzot 320.gadā, jo šo gadu uzskata par sākuma gadu tā saucamajai Guptu ērai. Viņš iekaroja visu Magadhu, daļu Bengālijas un Gangas ielejas vidusdaļu.
320.gadu kā laika sākuma skaitīšanas gadu agrīnajos viduslaikos plaši izmantoja Indijā.
Samudragupta (~330.-380.g.). Sāka Ziemeļindijas pakļaušanu, ko turpināja nākamais ķēniņš. Samudragupta veica arī karagājienu uz Dienvidindiju.
Čandragupta II Vikramaditja (380.- 413. vai 415.g.).
Dzīvesgājums. Guptu impērijas ķēniņš tās uzplaukuma laikā.
Pakļāva visu Ziemeļindiju, izņemot Kašmiru un Rietumpendžabu, kā arī V gs. pirmajos gados iekaroja šaku kšatrapu īpašumus Gudžaratā, ieskaitot Kathiavāras pussalu. Viņa valsts stiepas no Bengālijas līcim līdz Arābijas jūrai. Čandragupta II noslēdza savienību ar Centrālajā Indijā valdošajiem Vakatakiem, nostiprinot to ar laulības saitēm.
Nostāstos Čandraguptu II tēlo kā mākslu aizbildni, viņa galmā dzīvojuši labākie agrīno viduslaiku dzejnieki.
Skandaguptas (455.-467.g.). Viņa valdīšanas laikā sākās pakļauto tautu sacelšanās un eitalītu uzbrukumi valsts ZR robežām.
Budhaguptas (467.-500.g.). Viņa valdīšanas laikā sākās Guptu valsts sabrukums - no tās atkrita Kathiavāra, Gudžarata un Malva.
Baladitja (~528.g.). VI gs. sākumā eitalīti sagrāba valsts rieteņu daļu gandrīz līdz pat Magadhai un piespieda Baladitju maksāt tiem nodevas. Ap 528.gadu Baladitja kopā ar Mandasoras (Centrālindija) ķēniņu Jašodharmānu sakāva eitalītus.
VI gs. beigās Guptu valsts pārtrauca eksistēt.
Saites.
Guptu valsts (IV-VI gs.).
