Greko, El (1541.-1614.g.)
El Greco.
Īstā vārdā Domeniko Teotokopili (Theotocopuli).
Grieķu izcelsmes spāņu gleznotājs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1541.gadā.
Sākumā mācījies pie Krētas ikonu gleznotājiem.
Pēc 1560.gada devies uz Venēciju, kur, iespējams, mācījies pie Ticiāna.
No 1570.gada strādājis Romā.
Daiļradē manierisma, Mikelandželo, venēciešu vēlās renesanses glezniecības - Ticiāna, J.Basāno, Tintoreto ietekme.
Apmēram no 1577.gada dzīvojis Spānijā - Madridē un Tolēdā.
Miris 1614.gada 7.aprīlī.
Darbi. El Greko glezniecībai raksturīga spāņu XVI gs. mistiķu reliģiskajai poēzijai - sakāpināta tēlu apgarotība, mistiska eksaltācija, reālistisku un fantastisku motīvu apvienojums. Darbiem raksurīgo dramatismu un spriego nemieru rada kompozicionāla dinamika, no puskrēslas iznirstošās vizionārās formas, figūras ar izstiept'm proporcijām, lauzīto līniju ritms, enerģiskā, pastozā glezniecības maniere. Kolorītā dominē vēsie toņi. Darinājis reliģiskas, mitoloģiskas, žanriskas kompozīcijas, ainavas. ievērojams portretists.
Darbi ir izstādīti Prado muzejā Madridē.
"Kristus drēbju novilkšana." 1578.g.
"Grāfa orgasa guldīšana kapā." 1588.g.
"Inkvizitora Ninjo de Gevaras portrets." 1596.g.
"Pašportrets." Ap 1600.g.
"Lāokoonts." 1614.g.
"Negaiss pār Tolēdu." 1614.g.
Hipotēzes. It kā gleznojis kosmiskos Atnācējus, jo viņa attēlotajiem cilvēkiem bija kārnas sejas, gari pirksti kā bezsvara stāvoklī atradušamies.
