Gvantanamas bāze
- Detaļas
- Publicēts 17 Janvāris 2022
- Skatīts: 722
Guantanamo.
Amerikāņu bāze Kubas teritorijā, kuru amerikāņi izmanto kā likumiem nepakļauti islāma kaujinieku cietumu.
Vēsture. Cietumu kara bāzē iekārtoja pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem Ņujorkā, kad ASV izsludināja karu pret terorismu. 2001.gada 13.novembrī prezidents Dž.Bušs izdeva rīkojumu par "atsevišķu personu, kas nav ASV plsoņi, aizturēšanu, darbībām ar viņiem un tiesāšanu karā pret terorismu." Rīkojums pilnvaroja bez laika ierobežojuma turēt apcietinājumā ārvalstu pilsoņus un neļaut viņiem ar juridisku procesu apstrīdēt aizturēšanu.
2002.gada 11.janvārī Gvantanamas cietumā nogādāja pirmos 20 aizturētos, kuri sākotnēji bija turēti Camp X Ray metāliskos būros - tie atradās ārā un tiem bija betona grīdas. Pārsvarā tie bija afgāņi, kurus turēja aizdomās par darbību Talebānā un Al Quedā. 2002.gada vasarā aizturētie tika pārvietoti uz pastāvīgu ieslodzījuma vietu - Camp Delta.
Toreizējais ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds Gvantanamas pirmos ieslodzītos nodēvēja par "nelikumīgiem kaujiniekiem," uz kuriem "neattiecas Ženēvas konvenciju garantētās tiesības." ASV viceprezidents Diks Čeinijs teica, ka šie ieslodzītie ir "sliktākie no ļoti sliktajiem, ļoti bīstami un ir nodevušies miljonu amerikāņu nogalināšanai." Bijušie ieslodzītie un Amnesty International pārmeta ASV valdībai, ka ieslodzītie tiek mocīti un spīdzināti, turot viņus pilnīgā izolācijā, draudot viņus nogalināt un uzrīdīt tiem suņus, neļaujot gulēt, pakļaujot ilgstošam ekstrēmam karstumam, aukstumam un troksnim.
Kopš 2002.gada 11.janvāra te bijuši ieslodzīti 780 cilvēki - 48 vastu pilsoņi: 219 afgāņi,134 saudarābi, 115 jemenieši, 71 pakistānietis, 9 no Lielbritānijas, 8 no Krievijas, 7 no Francijas. Tikai pret 16 izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumos, notiesāti tikai 2.
Kopš 2002.gada 732 Gvantanamas ieslodzītie nosūtīti uz izcelsmes vai citām valstīm, kas piekritušas tos uzņemt īpaši vienojoties ar ASV. Visvairāk tie pārvesti uz Afganistānu, Saūda Arābiju un Pakistānu. Pa vienam arī uz Igauniju un Latviju. 9 miruši iesodzījuma laikā, 39 joprojām (2022.gada janvārī) atrodas ieslodzījumā.
Gvantanamas cietuma darbības laikā pie varas atradušies 4 ASV prezidenti - Džordžs V.Bušs, Baraks Obama, Donalds Tramps un nu arī Džozefs Baidens. Visi viņi solījušies cietumu slēgt,taču tas joprojām nav noticis. Tieši otrādi - 2022.gadā to paredzēts paplašināt, uzbūvējot jaunu tiesas zāli.
Gvantanamas cietums un Latvija. Vienu Gvantanamas ieslodzīto pēc īpašas vienošanās ar ASV uzņēmusi arī Latvija. Viņa identitāte mainīta, īstā biogrāfija tiek slēpta. Zināms vienīgi, ka viņš nacis no Uzbekijas.
Saites.
Kuba.
