Haņu dinastijas (206.g.pmē.-220.g.mē.)
Divas Ķīnas imperatoru dinastijas, kas valdīja Senajā Ķīnā no 206.g.pmē. līdz 220.g.mē.
Haņu dinastija tiek iedalīta Agrīnajā Haņu dinastijā (206.g.pmē.-25.g.mē.) un Vēlīnajā Haņu dinastijā (25.-220.g.). Ķīniešu historiogrāfi kā atsevišķu vēsturisku periodu izdala arī imperatora Van Mana (9.-23.g.) valdīšanas laiku un tam sekojošos Lū Sjuaņa (23.-25.g.) 2 valdīšanas gadus, tādā gadījumā datējot Agrīno Haņu dinastiju ar laiku no 206.g.pmē. līdz 8.g.mē.
Dinastiju valdīšana. Agīnās Haņu dinastijas dibinātājs Ljū Bans realizēja tādu politiku, kurā plašus zemes īpašumus dāvināja saviem radiem vai domubiedriem, ar to likdams pamatu valsts šķelšanās riskiem. Tādejādi izveidojās zemes īpašumi, kuru īpašnieki uzvedās kā neatkarīgi valdnieciņi (vani) ar saviem karaspēkiem, administrāciju, finansēm. Pamazām tie izauga par spēku, kas spēja stāties pretim imperatora varai. Mēģinājums ieobežot šo feodāļu varu izsauca 7 vanu valstiņu dumpi 154.g.pmē. Pēc sacelšanās apspiešanas imperatoru Cindi (156.-141.g.pmē.) un it īpaši Udi (140.-87.g.pmē.) valdīšanu laikā centrālās varas nostiprināšanas un aristokrātijas valdījumu vājināšanas nolūkos vaniem tika aizliegts nozīmēt ierēdņus un turēt armijas; tika likvidēta majorāta sistēma, lielie īpašumi tika saskaldīti īpašnieka radu starpā utml.
Haņu dinastijas vajadzībām tika pakārtots konfuciānisms, kas Udi valdīšanas laikā kļuva par valsts reliģiju.
Ārpolitika. Haņu dinastijas veda iekarošanas karus: ziemeļu un ZR virzienā ar huņņu cilšu savienību, kas ar pārtraukumiem turpinājās 150 gadu; dienvidu virzienā; DR virzienā; austreņu un ZA virzienā - tādejādi valsts robežas tika nozīmīgi paplašinātas. Dienvidos Haņu Ķīnas robežas sasniedza mūsdienu Vjetnamas teritorijas, ziemeļos - Gobi tuksnesi, bet austreņos - jūru. Haņu impērijas ietekmes zonā ietilpa daļa mūsdienu Siņczjanas.
Haņu dinastiju valdīšanas laikā tika nodibināti tirdzniecības un kultūras sakari ar Vidusāzijas un Indijas valstīm.
Haņu dinastiju gals. Galu galā Agrīnā Haņu dinastijas valsts krita zemnieku dumpju rezultātā - Sarkano uzacu un Zaļo mežu iedzīvotāju sacelšanās.
Vēlīnās Haņu dinastijas valdīšana tika iedragāta ar varenu tautas nepakļaušanās kustību - Dzelteno apsēju sacelšanos (184.-204.g.), bet galīgi sagrauta militāri-feodālo grupējumu savstarpējās cīņās. Pēdējais šīs dinastijas imperators Sjaņ Di (189.-220.g.) kļuva par karavadoņa Cao Cao marioneti, bet vēlāk to 220.gadā gāza karavadoņa dēls Cao Pejs.
Avoti.
"Haņu dinastijas vēsture." (Haņ Šu) vai "Agrīnās Haņu dinastijas vēsture" (Cjaņ Haņ Šu), kas bija ķīniešu Agrīnās Haņu dinastijas (206.g.pmē.-25.g.mē.) dinastiskā vēsture.
Saites.
Ķīnas imperatori (III g.tk.pmē. sākums-1917.g.).
Senā Ķīna.
