Halādžs, Al (858.-922.g.)
Abu al Muhis al Husein ibn Mansur.
Pazīstamākais galējā panteistiskā novirziena pārstāvis sūfismā, visnoslēpumainākā persona slāmā.
Dzīvesgājums. Apmeklējis Indiju.
Apsūdzēts ķecerībā un nolemts mokošai nāvei.
Uzskati. Pārzināja grieķu reliģiju un kristietību.
Viņa mācības pamatā ir ideja, ka dievišķais pirmsākums (al lahut) ir piemītošs arī cilvēciskajam pirmsākumam (an nasut).
Radījis sūfisma novirzienu - al halladžija. Viņa sekotāji apgalvoja, ka taisnais spēj saplūst ar dievišķo garu un tādēļ noraidīja dažus ortodoksālā islāma priekšstatus.
Izteicieni.
"Es esmu patiesība," t.i. "dievs."
Saites.
Sūfisms.
