Hērons, Aleksandrijas (I gs.pmē.)
Grieķiski - Ἥρων ὁ Ἀλεξανδρεύς.
Sengrieķu matemātiķis un talantīgs izgudrotājs, kas apsteidzis savu laiku.
Dzīvesgājums. Dzīves laiks - I gs.pmē., dzīvojis laikā starp 10.-75.gadam - viņa precīzi dzīves sākuma un beigu gadi ir nezināmi.
Būdams students, lielu daļu sava laika pavadīja Aleksandrijas bibliotēkā. Uzskata, ka viņš studējis Aristoteļa, Vitrūvija un Kteisībija sacerējumus. Bijis daudz iespaidots no Aleksandrijas Ktesēbijs.darbiem, iespējams, bijis pat tā skolnieks.
Būdams vecāks, Aleksandrijas universitātē pasniedzis matemātiku, fiziku un mehāniku.
Par Aleksandrijas Hērona dzīvi zināms maz.
Izgudrojumi. Izgudrojis vairākus sarežģītus mehānismus, kas demonstrē viņa plasās zināšanas mehānikā. Vairums vēsturnieku atzīst, ka daži no Hērona rakstos iekļautajiem izgudrojumiem bija citu autoru izdomāti jau iepriekš. Mūsdienās ir visai grūti nekļūdīgi konstatēt, kādi bija tieši Hērona izgudrojumi.
Pašatverošās svētnīcas durvis bija saistītas ar mehānismu, ko bija izveidojis jau Aleksandrijas Hērons. Tika izmantota uguns radītā siltuma enerģija. Zem upuraltāra pie svētnīcas viņš novietoja trauku, kas bija piepildīts ar ūdeni līdz pusei. Tad to uzsildīja ar uguni, karstumā izplēties gaiss izgrūda ūdeni pa caurulīti uz blakusesošu trauku, kas pamazām kļuva arvien smagāks. Pods bija iekārts trīšu sistēmā (rati un ķēdes). Jo zemāk nolaidās pods, jo plašāk atvērās svētnīcas durvis. Kad uguns izdega, tad process risinājās pretējā virzienā un durvis vērās ciet. Šo savu konstrukciju Hērons detalizēti aprakstījis grāmatā „Pneimātika,” kurā nosaucis to par „38.automātu.”
Šai pašā darbā Hērons aprakstīja arī svētā ūdens saņemšanas „automātu.” Tajā bija šķirba, kurā iemest monētu. Tā uztrāpīja uz sviras garākā gala, kas no monētas svara iedarbināja vārstu – svirai kustoties tas atvērās un traukā ielija svētais ūdens.
Citās grāmatās Hērons stāstīja par tehnisko jauninājumu izmantošanu kara mākslā. Tās bija īpašas katapultas, kas šāva ar vairākām bultām reizē. Tātad ložmetēja priekštece.
Uzlaboja arī sava skolotāja Ktēsēbija konstruētās ūdens ērģeles. Diviem esošajiem pumpjiem viņš pievienoja vēl vienu papildus.
Izgudroja arī tvaika turbīnas priekšteci – eolipilu. Citur raksta, ka tas esot raķetes priekštecis.
Izmantoja ūdens tvaika radīto spēku kustības ierosināšanai - novietoja sfēru tējkannā. Uguns zem tējkannas pārvērtaudeni tvaikā un tas pa caurulēm nonāca sfērā. Divas "L" formas caurulītes sfēras pretējāspusēs lāva tvaikam iziet un sfēra tai laikā griezās.
Hērona filozofu akmens. Tas "pārvērtis" vienu šķidrumu citā, piemēram, ūdeni vīnā. Tas sastāvēja no ūdens necaurlaidīgas vāzes ar ūdeni, kas augšpusē atvērās ar caurulītes formas atveri - pa to ienāca ūdens vāzē ar vīnu. Savukārt vāzei vidū bija sifona formas krāns. Abas vāzes bija savienotas ar nelielu starpcaurulīti, kas sniedzās līdz dibenam un aizgāja līdz pat virsotnei. Kad pirmajā vāzē bija ieliets noteikts ūdens daudzums, gaiss iekšienē devās cauri starpcaurulītei uz otro vāzi, izspiežot ekvivalentu vīna daudzumu. Caurulīšu izvietojums neļāva sajaukties ūdenim ar vīnu.
Darbi. Uzrakstījis daudz grāmatu sengrieķu, latīņu un ēģiptiešu valodās. Pats tās izmantojis kā mācību materiālus studentiem un rokasgrāmatas tehniķiem.
„Pneimātika.” Tika glabāts Aleksandrijas bibliotēkā.
“Atstarošana.” (Catoptrica) Te viņš apgalvo, ka gaisma platās pa īsāko iespējamo ceļu.
Saites.
Sengrieķu zinātnieki.
