Ježovs, Nkolajs (1936.-1937.g.)
Krieviski - Николай Иванович Ежов.
PSRS Iekšlietu tautas komisārs no 1936.-1937.gadam lielo 1937.gadu represiju praktiskais realizētājs PSRS. Bija ideāls Staļina iegribu izpildītājs, bet pats iekļuva asiņainajos vēstures zobratos.
Radniecība. Pēc tēva aresta no jauna nonāca bērnu namā jau kā Hajutina.
Sieva - Sulamifja Hajutina, Solomona meita (Feihenberga, krieviski - Суламифя Соломоновнa Хаютинa (Файгенберг)).
1935. vai 1936.gadā adoptēja meiteni, homoseksuāls.
Dzīvesgājums. Dzimis nabadzīgā zemnieka ģimenē, jo beidzis tikai sākumskolu Mariampolē.
Praktiski nav guvis nekādu izglītību.
11 gadu vecumā devās peļņā un amata mācībā uz Pēterpili. Tur dzīvojis pie radiem.
Oficiālā biogrāfijā teikts, ka strādājis vairākās fabrikā, bet neoficiālajā - bijis kurpnieka un skrodera māceklis.
15 gadu vecumā, kad bijis vēl kurpnieka māceklis, kritis pederastijā un palicis tāds līdz pat mūža galam, bet nebija vienaldzīgs arī pret sievietēm.
I Pasaules karā 1915.gadā devās kā brīvprātīgais. Guva ievainojumu un tika nosūtīts uz aizmuguri ārstēšanai. Vēlāk pavisam atzīts par nederīgu kara dienastam mazā auguma (tikai 1,51 m!) dēļ. Kā pašu izglītotāko no kareivjiem viņu nozīmēja par rakstvedi.
Dienēja Sarkanajā armijā, bet arī tur militārā karjera nesekmējās. Viņu - nervozu un slimīgu, nosūtīja pie bāzes komisāra kā rakstvedi. Tiesa, tieši šis apstāklis vēlāk tas līdzēja gūt Staļina labvēlību (Staļina Napoleona komplekss!).
1934.gadā Jagoda kopā ar Ježovu vēroja partijas XVII kongresa delegātu noskaņojumu. Aizklātās balsošanas laikā tie vēroja kā delegāti balso un stādīja "neuzticamo" sarakstus.
Ježovs Kirova slapkavības lietā. Staļins uzticēja šo lietu izmeklēt Ježovam, kurš pacentās godam. izmeklēšana aizsāka lietu pret Kameņevu un Zinovjevu, pavilka līdzi vēl tūkstošiem citu cilvēku. Tolaik no Pēterpils un tās apgabala (Ļeņingrada un Ļeņingradas apgabals) tika izsūtīti 39 660 cilvēki, 24 374 tika notiesāti ar dažādiem sodiem.
Ježovs Lielajās represijās. 1937.gada tīrīšanu izpildītājs pēc Staļina pavēles. Tās aizsāka Kirova slepkavības lieta. Ar nāvi sodīja ap 1000 cilvēku dienā. Guvis iesaukas "dzelzs komisārs" un "asiņainais punduris."
N.Ježovam īpaši patika pratināt iepriekš augstākstāvošus arestantus, izrādot īpašu cietsirdību. Staļins kā Lielmeistars virtuozi izmantoja viņu savu pretinieku (īsto un iedomāto) slepkavošanai.
1937.gada 1.maija parādes laikā N.Ježovs stāvēja tribīnēs kopā ar tiem, uz ko bija iesācis krimināllietas.
Lielo represiju rezultātā tika vājināts Sarkanās Armijas komandējošais sastāvs. 1935.gada 21.novembrī PSRS tika ieviests "Padomju Savienības maršala" nosaukums, kas tika piešķirts 5 augstākajām militārpersonām. Lielajās represijās no 5 PSRS maršaliem 2 tika nošauti, bet 1 gāja bojā pratināšanas laikā.
Ježovs personīgi izsūtīja arestu norīkojumus pa apgabaliem, kuros aicināja palielināt "nošaujamo" kategoriju. Viņš ne tikai parakstīja pavēles, bet viņam patika būt klāt arī nāvessodos. 1938.gada martā nāvessodus izpildīja Buharinam, Rikovam, Jagodam u.c. Jagodu šāva pēdējo, bet līdz tam viņu un Buharinu nosēdināja uz krēsliem vienu otram iepretim un lika noskatīties eksekūcijas.
Patoloģiskais Ježovs. Simptomātiski, ka Jagodas personīgās lietas Ježovs glabāja pie sevis līdz pat mūža beigām. Glabājamo lietu sarkastā ietlpa arī pornogrāfiskās fotogrāfijas un filmas, lodes, ar kurām tika nošauti Zinovjevs un Kameņevs, arī gumijas pimpis.
Ježovs lika nošaut tūkstošiem cilvēku, bet binja pilnīgi nevarīgs kā "ragnesis." Piemēram, 1938.gadā Mihails Šolohovs bezrūpīgi "salaida" ar viņa sievu Sulamifju. Tikšanās mīlas priekiem noritēja Maskavas viesnīcās un tika noklausītas ar specaparatūru. Intīmās dabas atskaites regulāri tika iesniegtas Ježovam. Viņš neizturēja un sievu noindēja, Šolohovam gan klāt neķērās.
Ježova nāve. 1939.gada 10.aprīlī Ježovu arestēja, piedaloties Berijam un Maļenkovam (viņa kabinetā).
Ježova lietu, ko apstiprināja Dudoplatovs, personīgi izmeklēja Berija un viņa tuvākais līdzgaitnieks Bogdans Kobulovs. Viņu apsūdzēja nodevībā, valsts apvērsuma gatavošanā, spīdzināja, notiesāja uz nāvi. Ježovs brīnišķīgi zināja, kā tiek gatavotas tādas lietas un tādēļ neko nenoliedza, bet nožēloja, ka nav paguvis lietu nodarīt "līdz galam": "Es iztīrīju 14 000 čekistu. Taču mana vaina bija tajā, ka par maz es to darīju. Man bija tāda lietu kārtība. Es devu uzdevumus tam vai citam nodaļas priekšniekam veikt arestētā nopratināšanu un tai pat laikā domāju: tu še=odien pratini viņu, bet es rīt pratināšu tevi. Man riņķī bija tautas ienaidnieki, mani ienaidnieki. Visur es tīrīju čekistus. netīriju tikai Maskavā, Ļeņingradā un Ziemeļkaukāzā. Es tos uzskatīju par godīgiem, bet īstenībā sanāca, ka es zem sava spārna esmu patvēris diversantus, kaitniekus, spiegus un citas tautas ienaidnieku šķiras."
Tad izdzēsa no visām oficiālajām fotogrāfijām. 1940.gada 2.februārī PSRS Augstākās tiesas kolēģija V.Ulriha (В.В.Ульрих) vadībā piesprieda N.Ježovam nāvessodu nošaujot.
Galvenās Ježovam izvirzītās apsūdzības:
1. Bija pretpadomju sazvērinieku organizācijas vadītājs karaspēkā un NKVD orgānos;
2. Nodeva Dzimteni, veicot spiegošanas darbības poļu, vācu, japāņu un angļu izlūkdienestu interesēs;
3. Cenšoties sagrābt varu PSRS, sagatavoja bruņotu sacelšanos un terora aktus pret partijas un valdības vadītājiem;
4. Nodarbojās ar graujošu, kaitniecisku darbību padomju un partijas aparātā.
5. Avantūristiski-karjeriskos nolūkos radījis lietu par šķietamu "dzīvsudraba indēšanu," organizējis veselas virknes viņam netīkamu personu, kas būtu varējušas atmaskot viņa nodevēja darbību.
Savā pēdējā vārdā Ježovs apgalcoja, ka "atzīšanās" bijušas izsistas. Viņš arī teica: "Tos noziegumus, kas man tiek piedēvēti apsūdzības rakstā, es neesmu veicis un tajos neesmu vainojams." Pēc ježova nāves viņš tika izņemts arī no visām forogrāfijām ar Staļinu - tā "mazā neģēļa" nāve palīdzēja retušas mākslas attīstībai.
Viens no mūsdienu publicistiem tā apraksta čekista Ježova pēdējās minūtes: "Ježovs izskatījās tāds, kādu viņu bija radījusi daba: nožēlojams un nejēdzīgs pusliliputs." Tomēr pēc citas versijas Nikolajs Ježovs esot turējies cienīgi, čekists Pāvels Sudoplatovs stāsta, ka Ježovs dziedājis "Internacionāli," vests uz nāvessodu.
Saites.
Čeka.
