Kemanti
Qemant.
Viena no arhaiskajām judaisma formām - pagānistiskā.
Valoda. Viņu dzimtā valoda ir agavu dialekts, kas pieder kušītisko valodu grupai.
Reliģija. Visas ziņas par šo tautu iegūtas no uambara Muluna Marša, kemantu priestera.
Kemanti tic vienam un tikai vienam Dievam, kuru atbalsta eņģeļi – Džakaranti, Kiberua, Aderaiki, Kiddisti, Mezgani, Šemani un Anzatatera. Liekas, katrs no viņiem dabā ieņēmis kādu savu īpašu vietu. Kemanti devās uz lūgšanu vietām un pielūdza šos eņģeļus, lai tie aizliktu kādu vārdu Dieva priekšā. Paši godātākie bija Džakaranti, pēc tam Mezgani un Anzatatera.
Dieva vārds ir Jeadara.
Rituālus veica brīvā dabā, speciāli šiem mērķiem stādītās birzēs – degena. Senos laikos tādas birzes stādīja vietās, kuras nosapņoja kemantu priesteri. Tā ir ļoti veca judaisma forma. Bībeles Esības grāmatā teikts: „Un iestādīja [Ābrams] pie Virsāvijas birzi un sauca tajā Tā Kunga, Dieva mūžīgā, vārdu.” Papildus bija arī vēl citas svētvietas – kole, kurās bieži bija tikai viens vienīgs koks, kurā, kā uzskatīja, dzīvo kāds varens gars. Kole parasti atradās augstās vietās.
Viena tāda kole ir netālu no Aikelas pilsētiņas, tās nomalē. Te pakalna galā atrodas milzīga un veca akācija, kuras pakājē salikti pienesumi. Akācijas apakšējie zari apmēram līdz 6 m augstumam bija apkarināti ar pītām daudzkrāsainu audumu lentītēm, kuras vējā plīvo un čaukst.
Kemantu reliģijas pamatlicēju saukuši par Anaijeru. Senos laikos ieradies Etiopijā pēc septiņu gadu bada viņa dzimtenē. Tā bijusi Kanaāna, un Anaijers bijis Kanaāna dēls, Hama mazdēls un Noāsa mazmazdēls. Ceļojot ar sievu un bērniem, saticis falašu reliģijas pamatlicēju, kurš arī ceļojis ar sievu un bērniem. Apsprieduši abu grupu laulību savienību, taču nav to realizējuši. Šeit vērojama stipra līdzība stāstam, kurā Ābrams un Sāra bēg no Kanaānas uz Ēģipti, kurā bija septiņu gadu bads.
Ēšanas tradīcijas. Kemanti neēda dzīvniekus, kuriem nebija divdalīti nagi. Kamieļi un cūkas skaitījās nešķīsti dzīvnieki, tos ēst bija stingri aizliegts. Tāds pats aizliegums pausts žīdu VD Levita grāmatas 11.nodaļā. Tāpat nebija pieņemts ēst arī „tīrus” dzīvniekus, ja tie nebija nokauti attiecīgā veidā – pārgriežot rīkli, nolietas visas asinis. Tātad, tikai košerēti. Toties tie varēja ēst gaļu un piena produktus vienā reizē, kas atšķir tos no judaistiem. Taču skaitījās pretīgi ēst pienā pagatavotu gaļu.
Brīvdiena. Tā ir sestdiena. Tajā aizliegts strādāt un iekurt uguni. Ja sestdienā aizdegas kāds lauks, no viņa vairs nedrīkst ievākt ražu.
Līdzība ar judaismu. Tāda ir vispārēja. Vienīgā nozīmīgā atšķirība ir Svēto biržu pielūgšana.
Avoti.
Frederiks Hemsts – šis amerikāņu pētnieks izdevis monogrāfiju 1969.gadā. Jau tajā laikā viņu bija palicis tikai ap 500.
Saites.
Žīdi, jūdi.
Judaisms un judaisti.
