Koņevs, Ivans (1897.-1973.g.)
Krieviski - Иван Степанович Конев.
Krievpadomju karavadonis II Pasaules kara laikā.
Dzīvesgājums. Padomju Savienības maršals kopš 1944.gada. Divkāršs Padomju Savienības varonis 1944. un 1945.gados.
I Pasaules kara dalībnieks.
Beidzis augstākā komandējošā satāva pilnveidošanās kursus M.Frunzes vārdā nosauktajā Kara akadēmijā 1934.gadā.
Piedalījies Kronštates dumpja apspiešanā.
II Pasaules karā komandējis virkni frontu un armiju.
1945.gada 16.aprīlī sarkankrievu karaspēks - 1.Baltkrievijas fronte G.Žukova vadībā un 1.Ukrainas fronte I.Koņeva vadībā, sāka uzbrukuma operāciju Berlīnei.
Komandējis 1.Ukrainas frontes karaspēku, kas 1945.gada 9.maijā iegāja Prāgā.
Pēc kara ieņēmis amatus: cetrālās armijas grupas virspavēlnieks, augstākais komisārs Austrijā 1945.-1946.gados.
Viņš komandēja arī padomju vienības, kas 1956.gadā noslīcināja asinīs ungāru pretkomunistisko revolūciju.
Sauszemes karaspēka virspavēlnieks, 1961.-1962.gados komandējis padomju karaspēka grupu Vācijā.
Bija iesaistīts arī tā dēvētā "Prāgas pavasara" Čehijā apspiešanā 1968.gadā.
KP CK loceklis 1952.-1973.gados.
PSRS AP deputāts 1937.-1973.gados.
Apbalvots ar daudziem ordeņiem un medaļām, tai skaitā augstāko militāro ordeni "Uzvara."
Apglabāts Maskavas Sarkanajā laukumā pie kremļa sienas.
Aplūkojamie objekti.
Koņeva piemineklis Prāgā. Uzstādīts 1980.gadā, bet novākts 2020.gada aprīlī. Pēc tā krievi paziņoja par krimināllietas ierosināšanu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu bija prasījis statuju atdot krieviem, bet saņēmis atteikumu. Kamēr Krievijā Koņevs tiek uzskatīts par varoni, čehu acīs viņš simbolizē komunistiskā režīma uzspiešanu Austrumeiropai pēc II Pasaules kara. Koņeva statuju paredzēts novietot muzejā, kas veltīts Čehijas XX gadsimta vēsturei.
Saites.
II Pasaules karš (1939.-1845.g.).
Prāgas ieņemšana (1945.g.).
Prāga.
