Kapustinjāras kosmodroms
Капустин Яр.
Viens no pirmajiem padomju raķešu poligoniem un kosmodromiem, kas atrodas Pievolgā - uz Astrahaņas un Volgogradas apgabalu robežas.
Vēsture. 1946.gada maijā PSRS tika izdots Ministru padomes nolikums №1017-419сс, ko parakstīja Staļins. Dokuments ar nosaukumu "Reaktīvā apbruņojuma jautājumi" ("Вопросы реактивного вооружения") bija ar atzīmi "Pilnīgi slepeni' un tātad tikai neliels cilvēku loks bija informēti par notiekošo. Līdz ar šo tika pieņemts lēmums par raķešbūves attīstību PSRS, izveidota Reaktīvās Tehnikas Īpašā Komiteja (krievi tā arī rakstīja visus vārdus ar lielajiem burtiem, lai pasvītrotu pasākuma svarīgumu), virkne zinātniski-pētniecisko institūtu un konstruktoru biroju.
Par piligona priekšnieku iecēla V.Vozņuku (В.И.Вознюк), droši vien tādēļ, ka karā bija komandējis reaktīvās artilērijas vienību - t.s. katjušas.
Vienu no konstruktoru birojiem augustā uzdeva vadīt S.Koroļovam. Tas notika pēc tam, kad uz Vāciju devās krievu speciālistu grupa iepazīties ar vācu darbu par raķetēm FAU-2. Apbruņojuma ministrs Dmitrijs Ustinovs izraudzījās Sergeju Koroļovu, lai tas savāktu raķetes no detaļām, kas izvestas no Vācijas. Tad arī izveidoja poligonu Pievolgas stepē Kapustinjaras ciema apkaimē Astrahaņas apgabalā. Starta platformu būvēja gvardes ģenerālis Vasīlijs Vozņuks (Василий Иванович Вознюк), kas arī kļuva par pirmo poligona priekšnieku. 1947.gada jūnijā tika izdota pavēle, 20.augustā šeit ieradās virsnieki un pēc pusotra mēneša platforma bija gatava.
Koroļovs atbrauca uz poligonu 4.oktobrī, 1947.gada 14.oktobrī ar speciālu reisu atveda raķetes. 18.oktobrī, 10.47 tika palaista pirmā raķete. Tā pacēlās 86 km augstumā, nolidoja 274 km. Nokrišanas vietā izveidojās bedre ar 20 m diametrā. Pēc ziņojuma Staļinam visiem izdalīja „trīskāršo” – 300 gramus šnabja. Dažu mēnešu laikā tika veiktas 11 raķešu palaišanas, nākamajā ciklā – vēl 10. Tad trofeju detaļas beidzās.
Taču jau pēc gada Kapustinjaras poligonā startēja pirmā pašu krievu raķete – R-1. Koroļovs bija uzlabojis vācu variantu. Krievi visai neatlaidīgi turpināja izstrādāt savas raķešu programmas, līdz pēc 10 gadiem tas noveda pie pirmās starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7, bet ar tās palīdzību – pie pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa.
1951.gada vasarā ieradās kosmiskās medicīas un biologijas profesors Vladimirs Jazdovskis (Владимир Иванович Яздовский) kopā ar suņiem, kur tos satika Koroļovs.
1951.gada 22.jūlija rītā startēja pirmā raķete, lidoja divi kranči - Deziks (Дезик) un Čigāns (Цыган). 20 minūtes pēc starta konteineris ar suņiem ar izplētni laidās lejup. Abi suņi piezemējās dzīvi un veseli.
Pēc nedēļas notika 2.starts - Deziku uzšāva orbītā kopā ar Lizu. Atgriežoties neatvērās izplētnis un abi suņi gāja bojā.
15.augustā 3.lidojumā devās un veiksmīgi atgriezās Miška (Мишка) un Čižiks (Чижик).
4.lidojums notika 19.augustā - lidoja Drosmīgais (Смелый) un Rudais (Рыжик).
5.lidojumā 28.augustā devās nu jau veterāni - Čižiks un Miška. Lidojuma laikā notika kabīnes dehermetizācija un abi suņi gāja bojā.
6.lidojums 3.septembrī bija plānots kā pēdējais. Tajā bija jālido Nejēdzīgajam (Непутевый) un Radziņam (Рожок). Tomēr neticamā kārtā Radziņš bija aizbēdzis. Darbinieki notvēra kaut kādu citu kranci un, Koroļovam neko nesakot, nosūtīja to stratosfērā. Eksperiments beidzās veiksmīgi un Koroļovs par notikušo esot smējies.
Kopumā Koroļovs ar eksperimentiem bija apmierināts, jo tie parādīja, ka dzīvas būtnes kosmosā lidot var.
No Kapustinjāras poligona palaida pirmo ZMP, sunīšus Belku un Strelku, arī citus dzīvniekus.
No Kapustinjāras kosmodroma debesīs uzšāva pirmo Indijas ZMP - Ariabata, Francijas u.c. Eiropas valstu kosmiskos aparātus.
XX gs. 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā Kapustinjāra izveidojās par pilnvērtīgu kosmodromu. Poligonā norisinājās t.s. "raķešu konversija" - Dņepropetrovskas "Južmaša" (Южмаш) slavenajā КБ M.Jangela (М.К.Янгель) vadībā saražotās kaujas raķetes pielāgoja civilām vajadzībām. Bijušajā ļoti slepenajā objektā regulāri sāka ierasties speciālistu un zinātnieku delegācijas no dažādām Eiropas un Āzijas valstīm.
Uzņēma jaudu programma Interkosmoss, ks sagatavoja stafetes nodošanu Baikonūrai - no turienes jau startēja starptautiskas kosmiskās misijas. Programmas iniciators bija akadēmiķis B.Petrovs (Б.Н.Петров). Programmā bija tikai viena avārija - raķete uzsprāga ar Zviedrijā ražotu pavadoni.
Poligons ir interesants ar biežiem NLO un citu AP novērojumiem.
