Kolivanas katastrofa
- Detaļas
- Skatīts: 1716
Norises vieta. Rietumsibīrijas dienvidos, Kolivano Voskresenskas kalnraktuvju rajonā.
Apraksts. 1798.gada vēlā rudenī vienā mirklī gaisā uzsprāga sudraba racēju ciematiņš kopā ar tam blakus esošajām vairākiem desmitiem šahtām.
Kā tika ziņots Pēterpils Kalnrūpniecības kancelejai, sprādziena rezultātā gāja bojā ne mazāk kā 500 strādnieku, dzimtcilvēku, katordznieku un Voskresenskas pulka kareivju. Augstā komisija, kas katastrofas vietā strādāja vairākus mēnešus, secināja, ka sprādziens radies deggāzes uzkrāšanās dēļ šaurajās ejās.
Taču tas tiek apšaubīts, jo šahtas atradušās tik nelielā dziļumā, ka gāzu izdalīšanās ir ārkārtīgi mazticama.
Saskaņā ar aculiecinieku liecībām, kas saglabājušās arhīvos, dažas dienas pirms katastrofas tajās vietās bija vērojami šim gadalaikam neierasti silti laika apstākļi. Dažviet augsne tik ļoti sasila, ka pa to varēja staigāt basām kājām. Tur dzīvojošie altajieši apliecināja, ka tā savas dusmas izrāda pazemes dievs, kura svētvietā Buraja kalna nogāzē nesen tika atvērta vēl viena šahta. Kad zeme zem kājām burtiski dega, vietējā altajiešu ciema iedzīvotāji vienā naktī aizgāja kalnos un nelaimē necieta.
