ASV kompānija izplata paziņojumu par Ziemeļamerikas jetija (seskvača) DNS atklāšanu

24.novembrī, neilgi pēc Kemerovas sniega cilvēka DNS afēras izgāšanās Krievijā (skatīt: Ko pierāda Kuzbasa sniega cilvēka DNS - nezināma hominīda pastāvēšanu vai liela mēroga viltojumu?, aliens.lv, 05.11.2012.), ar līdzīgu apgalvojumu, paziņojot par Ziemeļamerikas jetija - saskvača - ģenētisku atklāšanu, nāca klajā amerikāņi. Paziņojumu ar virsrakstu "Iesniegts pētījums par Lielās pēdas DNS sekvenēšanu" preses relīzes veidā izplatīja privāta DNS nolasīšanas kompānija DNA Diagnostics.

Baumas un ziņojumi par sniega cilvēka novērojumiem Ziemeļamerikā ir daudz biežāki nekā Krievijā. Vairākkārt atklātībā nonākuši it kā mirušo Lielās pēdas jeb seskvaču līķi, ķermeņa daļas vai spalvu kušķi. Tomēr visos gadījumos tie izrādījušies viltojumi vai pārpratumi. Piemēram, 2006.gadā tika sekvenēts ģenētiskais materiāls no Teslinā, Jukonā atrastām, it kā seskvača spalvām (1). Rezultāti atklāja, ka tās piederējušas bizonam. Tāpēc arī šoreiz zinātnieku attieksme ir visai rezervēta un skeptiska.

DNA Diagnostics preses relīzē apgalvo, ka sekvenēšanu veikusi Teksasas veterinārārste Melba Kečuma (Melba Ketchum), kuras iegūtais atšifrējums pierādot Lielās pēdas eksistenci un liecinot par "jaunas hominīnu hibrīdsugas" atklāšanu. Kečumai no iespējamajiem seskvača (spalvu? - red.) paraugiem esot izdevies iegūt 20 mitohondriālos un 3 kodola genomus. "Seskvača mtDNS ir identiska Homo sapiens, bet kodola DNS liecina par jauna, nezināma, cilvēkiem un citiem primātiem radniecīga hominīna pastāvēšanu." No tā pētnieki secinājuši, ka Amerikas seskvačs ir nezināma hominīna tēviņu un Homo sapiens sieviešu hibrīds, kas izveidojies pirms aptuveni 15 000 gadiem. Iespēju, ka seskvača tēviņi varētu būt kādi vēlīni neandertālieši vai Deņisova alas cilvēku pēcnācēji, pamatojoties uz atšifrētās DNS salīdzināšanu, Kečuma un tās vārdos nenosauktie "komandas" biedri noliedz.

Kečuma publiski aicina valsts varas pārstāvjus nekavējoties atzīt seskvaču par Amerikas pamatiedzīvotāju: "valdībai jāaizsargā seskvača cilvēka un konstitucionālās tiesības pret tiem, kas, pamatojoties uz tā fiziskajām un kulturālajām atšķirībām, varētu "licenzēt" šīs būtnes medības, ieslodzīšanu un nogalināšanu."

Pētījuma detaļas un izejas dati būšot pieejami tuvākajā nākotnē, kad iesniegto rakstu publicēs kāds akadēmisks izdevums, kura eksperti to šobrīd recenzējot.

Deivids Koltmens, Albertas (Kanāda) universitātes ģenētiķis, kurš vadīja minēto Jukonas bizona spalvu DNS sekvenēšanu 2006.gadā, komentējot DNA Diagnostics paziņojumu, saka: "Kamēr nav pieejams ekspertu recenzēts raksts, nav pilnīgi nekā par ko runāt. Un, pat tad, ja tāds parādīsies akadēmiskā žurnālā, var gadīties, ka secinājums ir maldīgs."Svarīgākais jautājums šajā sakarā ir," - norāda Koltmens, "kā tāds hibrīds vispār varēja parādīties? No bioloģijas perspektīvas, ja seskvačs ir hibrīds starp cilvēku un būtni, kas ģenētiski vienlīdz tāla no Homo sapiens un lielajiem cilvēkpērtiķiem, tad to genomi ir tik atšķirīgi, ka auglīga krustošanās nav iespējama."

Ko tad īsti Kečuma varēja sekvenēt, Koltmenam jautā žurnāla Biotechniques žurnāliste Laurena Vere (Lauren Ware). "Grūti spriest, bez pieejas analīžu datiem,"- Koltmens atbild. "Kā zināms pēc pieredzes tiesu medicīnas praksē, jebkurš, lauka apstākļos iegūts DNS paraugs var saturēt vides piesārņojumu - cilvēka mitohondriālo DNS (pietiek ar eksperta šķavām vai nemanot nokritušu ādas plēksnīti - red.), dažādu sēņu un mikroorganismu kodola DNS. Rezultātā iegūstam sekvenci, kas nekur neved."

Sarunas noslēgumā Koltmens atzīst, kam pievienojas arī aliens.lv, ka pat tad, ja Kečumas sekvenēšanas pētījumi piesārņojuma dēļ izrādīties fiktīvi, ir teju neiespējami pierādīt, ka kaut kas neeksistē. Jetijs joprojām var kaut kur slēpties un gaidīt, līdz kāds pētnieks beidzot to atklās un sekvenēs tā genomu. Varbūt tas jau ir izdevies Oksfordas-Lozannas universitāšu ģenētiķu īstenotā hominīdu meklēšanas kopprojektā, kura rezultātu publikācija tiek gaidīta šomēnes?

Attēlā: ekrānuzņēmums no Youtube.com

Piezīmes:
(1) Coltman, D., and C. Davis. 2006. Molecular cryptozoology meets the sasquatch. Trends in ecology & evolution 21(2):60-61.

Avoti:
dnadiagnostics.com
biotechniques.com