Lietuviešu valoda
Indoeiropiešu saimes baltu grupas valoda, līdzīga latviešu un izmirušajai senprūšu valodai.
Vēl XIV gs. tā bija daudz līdzīgāka latviešu valodai nekā tagad. Taču tā tika ietekmēta no poļu valodas puses. XIX-XX gs. sastādītas gramatikas.
Pētījumi.
K.Būgas pētījumi. 1920.gadā K.Būga sāka rakstīt "Lietuviešu valodas vārdnīcu," tika savācis ap 617 000 vienību, 1924.-1925.gados izdotas 2 burtnīcas. Tās ievadā sniedzis plašu pārskatu par baltu, to cilšu valodām.
Devis daudziem leišu vārdiem etimoloģisku skaidrojumu, skaidrojis slāvu un ģermāņu aizguvumus baltu valodās. Licis pamatus lietuviešu īpašvārdu cilmes skaidrojumiem. Rakstījis par lietuviešu valodas fonētikas, morfoloģijas, akcentoloģijas un valodas kultūras jautājumiem.
K.Būgas savāktie leksikas materiāli vēlāk iestrādāti Lietuvas PSR ZA izdotajā "Lietuviešu valodas vārdnīcā."
Vācu lingvists V.Falkenhāns pētījis baltu (īpaši lietuviešu) un slāvu valodu sakarus, sarakstījis darbus par baltistikas tradīcijām Vācijā, no 1935.gada docējis lietuviešu valodu Karaļauču universitātē.
Zviedru lingvists K.Ū.Falks, izmantojot onomastikas dotumus, pētījis lietuviešu un poļu valodu attīstību.
Līdzība ar indoeiropiešu pirmvalodu. Valodnieki konstatējuši, ka mūsdienu baltu valodās (latviešu un lietuviešu) joprojām atrodamas ļoti arhaiskas indoeiropiskas formas. Īpaši daudz to ir lietuviešu valodā, tādēļ tā tiek uzskatīta par vistuvāko indoeiropiešu senvalodai un sanskritam. Latviešu valoda ir stipri modernizējusies, to stipri ietekmējušas ģermāņu un somugru valodas, taču arī tā nav pazaudējusi savas baltu valodas īpatnības.
Lietuviešu valodas pētnieki.
Knuts Ūlovs Falks (1906.-1990.g.). Zviedrija.
Viktors Falkenhāns (1903.-1987.g.). Vācija.
Raksti.
Viļņas plāksnītes mīkla: vai atrasts lietuviešu senraksta paraugs?
Saites.
Leiši, lietuvieši.
Valodu koks.
