Maurju impērijas ķēniņi (314.-185.g.pmē.)
Čandrahupta (314.-300.g.pmē.).
Radniecība. Nācis no Maurju dzimtas.
Dēls - Bindusārs, nākamais ķēniņš.
Dzīvesgājums. Maurju impērijas dibinātājs un 1.ķēniņš. 325.g.pmē. Pendžabā stājās pretgrieķiskas kustības priekšgalā - tā pretojās Maķedonijas Aleksandra karaspēkam. Čandrahupta kļuva par visas ZR Indijas ķēniņu, bet 314.g.pmē. (pēc citiem avotiem - ap 322.g.pmē.) gāza Magadas ķēniņu Dananandu, sagrāba Magadas troni. Ar šo gadu tad arī datē Maurju valsts sākumu.
305.g.pmē. izcēlās konflikts starp Čandrahuptu un Seleiku I Nikatoru. Saskaņā ar miera līgumu Seleiks I NIkators saņēma 500 kaujas ziloņu, taču bija spiests atteikties no Beludžistānas un austreņu Afganistānas.
Viņa galmu apmeklēja grieķu sūtnis Megastēns. Ķēniņš bija džainists, un savu dzīvi beidza badojoties un gaidot nāvi, kā pēc tradīcijas rīkojās svēti vīri.
Bindusārs (~300.-273.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Čandrahupta, iepriekšējais ķēniņš.
Dzīvesgājums. Maurju dinastijas ķēniņš 300.-273.g.pmē.
Turpināja Čandragupta politiku vienotas indiešu valsts izveidošanā un valsts teritorijas palielināšanā. Paplašināja savus valdījumus uz Dienvidindijas rēķina, kur sagrāba vairākus apgabalus.
Ašoka pēcnācēju valdīšanas laikā impērija tika sadalīta divās daļās - Rieteņu un Austreņu.
II gs.pmē. sākumā Maurju impērijas ZR daļu iekaroja grieķu Baktrijas valsts.
Brihadrats (?-185.g.pmē.).
Dzīvesgājums. Pēdējo maurju ķēniņu Brihadratu 185.g.pmē. (vai 187.g.pmē.) nogalināja viņa paša karavadonis Pušmitra, kas nodibināja jaunu Šungu dinastiju.
Kad karavadonis Pušmitra 185.g.pmē. (vai 187.g.pmē.) nogalināja pēdējo maurju ķēniņu Brihadratu, Maurju dinastijas ķēniņi beidzās un Maurju valsts pārtrauca savu eksistenci.
Saites.
Indijas ķēniņi.
