Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Mubaraks, Muhameds Hosnī (1981.-2011.g.)

Ilgstošs autoritārs Ēģiptes prezidents no 1981. līdz 2011.gadam.

Dzīvesgājums. Dzimis 1928.gada 4.maijā Kefr el Meselhā Nīlas deltā.
1950.gadā absolvējis gaisa spēku akadēmiju.
1964.-1965.gadam bijis izmēģinājumu pilots un Gaisa spēku instruktors, mācījies PSRS.
No 1969.-1972.gadam bija Gaisa spēku štāba priekšnieks.
1973.gadā kļuva par gaisa spēku komandieri, izcēlies karadarbībā ar Izraēlu un tā izpelnījies ģenerāļa pakāpi.
1975.gadā kļuva par viceprezidentu. Mubaraks atradās blakus Sadatam atentāta laikā, taču necieta. Tobrīd bija mazpazīstams politiķis, bet pēc nedēļas tika iecelts par prezidentu. Reti kurš ticēja, ka viņš amatā noturēsies ilgāk par dažiem gadiem, taču pie varas palika 30 gadus līdz pat mūsu laikam.

Prezidenta amatā. Kā prezidents turpināja Sadata iesākto, piekopa stingrās dūres politiku, neļāva izveidoties spēcīgai opozīcijai un apkaroja niknos islāmistus. Tikam Visu viņa valdīšanas laiku bija aktivizēts ārkārtas stāvokļa likums, kas ļāva tam piekopt cīņu ar citādi domājošajiem, tai skaitā, lai apkarotu islāma fundamentālistus. Ik pa brīdim tie rīkoja uzbrukumuos Ēģiptes tūrisma industrijai, kas nodarbināja ap 12% iedzīvotāju un bija būtisks pienesums valsts ekonomikai.
Ārpolitikā Mubaraks stiprināja attiecības ar ASV un Eiropas Rietumvalstīm.
1982.gadā saskaņā ar Kempdeividas vienošanos Izraēla izveda savu karaspēku no Sināja pussalas. Valdīšanas laikā pret viņu tika vērsti 6 atentāti, kas nebija sekmīgi un Mubaraks no tiem izkļuva sveiks un vesels.
1984.gadā Jordānija bija pirmā no arābu valstīm, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Ēģipti. Tās piemēram visai drīz sekoja arī pārējās. Tā paša gada decembrī Mubaraka valdība pēc 10 dienu nemieriem slēdza Alazhāras universitāti Kairā. Studenti uzstājās pret ulemas mēģinājumiem iet kompromisā ar varas iestādēm.
1985.gadā Mubaraks piekāpās islāmistiem virknē jautājumu, vēlēdamies tos nomierināt. Piemēram, aizliedza rādīt televīzijā dažus amerikāņu raidījumus un pārdot alkoholu ēģiptiešu aviokompāniju lidmašīnās.
ASV bija liela nozīme Mubaraka režīma stutēšanā. Ēģipte bija ASV tuvākais sabiedrotais arābu pasaulē, par ko iemantoja lielu islāmistu nepatiku. Tomēr Mubaraka režīms nav pieļāvis islāmistu izvēršanos un aktīvi iesaistījies žīdu-arābu samierināšanas procesos Palestīnā. Ēģipte ik gadus saņem 1,5 miljardus dolāru no ASV kā palīdzību.
Kopš 1981.gada viņš uzvarējis 3 vēlēšanās pēc kārtas, tajās nepiedalījās citi kandidāti.
1992.gadā kaujinieciska islāmistu grupa Gamā Islamija sāka diversiju sēriju pret ārvalstu tūristiem Augšēģiptē. Grupējumu vadīja šeihs Omārs Abduls Rahmans, un tas atklāti iestājās par Mubaraka sekulārā režīma aizstāšānu ar islāma republiku. 8.jūnija grupējums nogalināja Faraku Fodu - Mubarakam lojālu intelektuāli, kas aicināja uz neierobežotu islāmistu apspiešanu. Novembrī viena no nabadzīgākajam Kairas priekšpilsētām - Embadā, tika pasludināta Ēģiptes islāma republika, bet decembrī 10 000 karavīru vienība to sagrāva un rajonu "iztīrīja" no dumpiniekiem.
1993.gadā niknie islāmisti uzbruka rietumu tūristiem Kairā. Cieta tūrisma nozare un vienkāršajiem ēģiptiešiem tas sita pa kabatu.
1994.gadā grupējuma Hama islamija dalībnieks nogalinaja 1988.gada Nobela prēmijas literatūrā laureātu Nagibu Mahfuzu.
1995.gada jūnija Ādisabebā (Etiopija) pret Mubaraku bija vērsts atentāts. Sākumā tajā vainoja grupējumu Hama islamija, bet vēlāk vainu uzvēla Osamam bin Lādenam.
1996.gada aprīlī vienā no Kairas viesnīcām tika nogalināti 18 grieķu tūristi, kurus islāma kaujinieki kļūdaini pieņēma par žīdiem.
1997.gda 17.novembrī grupējuma Hama islamija kaujinieki nogalināja 60 ārvalstu tūristus, kas aplūkoja Hatšepsutas svētnīcu Luksorā. Tā bija vislielākā varmācība, kas tika vērsta pret ārzemju tūristiem Ēģiptē. Šā iemesla dēļ policija veiksmīgā operācijā gandrīz pilnībā likvidēja šo un citas islāma kaujinieku organizācijas.
2005.gadā viņš tika pārvēlēts 4.reizi, šoreiz vēlēšanās tika ļauts piedalīties arī citiem kandidātiem, jo uz to uzstāja ASV.

Mubaraka gāšana "Arābu pavasarī." 2011.gada 25.janvārī Kairā sākās lieli iedzīvotāju protesti tā saucamā "Arābu pavasara" ietekmē, un pēc 18 dienām to iespaidā Reigana un Brežņeva laikabiedrs Mubaraks atkāpās no varas 82 gadu vecumā. Viņš nodeva varu militārajai padomei.

Saites.
Ēģipte.