Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ņemcovs, Boriss (1959.-2015.g.)

Krievijas politiķis un sabiedriskais darbinieks, Putina opozicionārs.

Radniecība. Tēvs - Jefims, krievs.
Māte - Dina, žīdiete.
Viņam ir 4 bērni no trim dažādām sievietēm.
Likumīgā sieva Raisa - meita Žanna.
Žurnāliste Katrīna Odincova - dēls Antons, meita Dina.
Sakars ar Irinu Koroļovu - meita Sofija.
Slepkavības brīdī bija kopā ar mīļāko - 23 gadus veco ukraiņu modeli Annu Duricku.

Dzīvesgājums. Piedzima Sočos 1959.gadā, vēlāk ģimene pārcēlās uz Ņižņijnovgorodu (toreiz Gorkija).
Studējis radiofiziku Gorkijas universitātē, kļuva par fiziķi. Zinātniskos institūtos pētījis plazmas, akustikas un hidrodinamikas fizikas problēmas. Izgudrojis akustisko lāzeru un dažus kosmosa kuģu antenas parametrus.
1990.gadā Ņemcovs tika ievēlēts par Krievijas Augstākās padomes deputātu no Gorkijas. Pārcēlies uz Maskavu, viņš iepazinās ar Borisu Jeļcinu, un kļuva par vienu no viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem. 
1991.gada augusta puča laikā bija blakus Jeļcinam, kļuva par tā uzticības personu. Drīz pēc tam Jeļcins viņu nosūtīja atpakaļ uz Gorkiju kā prezidenta pilnvaroto pārstāvi Gorkijā, vēlāk - kā visa apgabala gubernatoru. Iemantoja iedzīvotāju cieņu, jo bija godīgs un darbīgs (piem., atteicās no valsts apmaksāta dzīvokļa).

Prezidenta pretendents. Ņemcovs bija kļuvis par Jeļcina mīluli, viņā prezidents saskatīja savu jaunības spītīgo raksturu: "Beidzot esmu izaudzinājis sev pēcteci. Varu mierīgi nostrādāt savu laiku, man ir pēctecis, turklāt viņš ir tik jauns, tik sportisks." Ņemcovs tika ņemts līdzi sarunās ar Rietumu līderiem un sarunās ar B.Klintonu un H.Kolu stādīts priekšā kā nākamais Krievijas prezidents.
Tā tas turpinājās pāris gadu, tomēr Jeļcinam šaubas radās, kad Ņemcovs viņu kritizēja par Čečenijas karu. Ņemcovs savā apgabalā savāca miljonu parakstu pret šo karu. Tomēr Jeļcins nebija ļaunatminīgs.
1996.gadā Jeļcinu ievēlēja uz otru termiņu, pasliktinājās viņa veseliba un jautājums par pēcteci izvirzījās aktuālāk. Tādēļ 1997.gadā Ņemcovu uzaicināja uz Maskavu un iecēla par Krievijas premjera vietnieku. Tolaik daudzi viņu uzskatīja par nākamā premjera kandidātu. Ņemcovs atcerējās, ka Jeļcina meita Tatjana atbraukusi uz Ņižņijnovgorodu un ar asarām acīs lūdza doties palīgā Jeļcinam, kas netiekot galā ar darbiem.
Premjera vietnieka postenī viņš iemanrtoja daudz nelabvēļu no birokrātijas vidus, piem., vēlējās, lai ierēdņi pārietu no ārzemju dārgajiem limuzīniem un dzimtenē ražotajiem. Nopietna izvērsās viņa cīņa ar tā sauktajiem "oligarhiem" - Borisu Berezovski un Vladimiru Gusinski. Tieši Ņemcova nopelns ir paša termina "oligarhi" ieviešana, kas izplatījās pēc viņa konferences "Krievijas nākotne: oligarhi vai brīvība." Ņemcovs uzskatīja, ka oligarhi ir "prihvatizējuši" Krieviju, un aicināja Jeļcinu pretoties viņu ietekmei: "Berezovskis tolaik uzskatīja, ka viņš personīgi valda Krievijā. Tolaik es cīnījos ar oligarhiem, bet Putins bija viņu draugs."
Viņa izredzes kļūt par Jeļcina pēcteci iedragāja 1998.gada ekonomiskā krīze Krievijā, jo valdība krita un Ņemcovs zaudēja savu premjera vietnieka posteni. Arī Kremļa saimnieks sāka šaubīties par savu iepriekšējo izvēli: "Izpētījis Ņemcovu, es sapratu, ka viņš nav gatavs kļūt par valsts prezidentu.
1999.gadā kopā ar Sergeju Kirijenko, Anatoliju Čubaisu un Irinu Hakamadu kļuva par  bloka "Labējo spēku savienība" lokomotīvēm un tika ievēlēti Valsts domē.
Jelcina izvēle par labu čekistam Putinam nosliecās ar Berezovska gādību.

Ņemcovs - Putina opozicionārs. Sākotnēji Ņemcovs pozitīvi vērtēja Putinu un sauca to par cienījamāko kandidātu Krievijas prezidenta amatam. Vismaz pašā Putina darbības sākumā Ņemcovs ir atturējies no Putina kritikas, lai gan ar aizdomām izturējies pret čekistiem kā tādiem. "Putina vadībā Krievija nepārvērtīsies par Franciju. taču tās valdība atspoguļos krievu tautas vēlmi pēc stipras valsts un funkcionējošas ekonomikas." (Citāts no The New York Times, 2000.g.)
Tomēr liberāļi nebija vairs populāri Krievijā, jo krievi pamatoti viņus  vainoja valsts izlaupīšanā un 90.gadu haosā. 2003.gada vēlēšanās Ņemcovs netika ievēlēts,  zaudēja vietu parlamentā un sākā organizēt ielu protesta gājienus. Kļuva par nesamierināmu Putina kritiķi. Vairumā tādu viņš atradās gājienu priekšējās rindās. Līdz ar to vairākkārtējas saķeršanās ar miliciju, pat arests Jaungada naktī.
2008.gadā kopā ar vēl vienu opozicionāru - Gariju Kasparovu, izveidoja demokrātisku politisko partiju "Solidaritāte," kuras pasākumi gan piesais tīja niecīgi interesentu skaitu. Viņam pilnībā tika liegta publicitāte valsts kontrolētos mēdijos.
Ņemcovs regulāri publicēja rakstus par korupciju varas aprindās. Piemēram, parādīja kā Soču olimpiādes rīkošanā piesavinājās ap 30 miljardiem dolāru. Sarakstīja grāmatu, kurā apsūdzēja Putinu korupcijā.
2009.gadā mēģināja kļūt par Soču mēru. Pret viņu vērstā asā kampaņā tika paziņota prokremliskā kandidāta uzvara. 
2011.gadā mēģināja atgriezties politikā, nodibinot Tautas brīvības partiju kopā ar bijušo premjerministru Mihailu Kasjanovu. Tai tika atteikta reģistrācija. 
2013.gadā viņu ievēlēja par Jaroslavļas apgabala domes deputātu.
Krasi iestājās pret Putina režīma iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju. Grasījies publicēt apjomīgu ziņojumu par Krievijas karaspēka klātbūtni Ukrainas Donbasā.

Nāve. Nošauts 2015.gada 27.februārī no algotu slepkavu rokas Maskavas centrā pie paša Kremļa.
Visiespējamākā versija - Kadirova čecenu režīma nogalināts. Normāla izmeklēšana nav iespējama.

Darbi.
"Dumpinieka grēksūdze." Autobiogrāfiska grāmata. "Patiesībā Krievijas problēma ir krievi. Krievijas  galvenais ienaidnieks esam mēs paši, mūsu gadsimtiem ilgā verdzība, liekulība un klanīšanās priekšniecībai. Tāda tauta esam, bet citas mums nav."