Blagojevs, Dimitrs (1856.-1924.g.)
- Detaļas
- Publicēts 16 Jūnijs 2022
- Autors Redaktors
Bulgāriski - Димитър Благоев Николов-Дядото.
Bulgāru marksists, strādnieku kustības darbinieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1856.gada 14.jūnijā.
1881.-1885.gados mācījies Pēterpils universitātē, kur iepazinies ar marksistu idejām.
Blagojeva grupas darbība (1883.-1885.g.). 1883.gada decembrī organizējis vienu no pirmajām sociāldemokrātu grupām Krievijā - t.s. Blagojeva grupu. Tajā bija ap 30 aktīvu locekļu. 1884.gadā tā pieņēma nosaukumu Krievu Sociāldemokrātu partija. Tika noorganizēti ap 15 strādnieku pulciņu Pēterpils metālapstrādes un tekstilrūpniecības uzņēmumos, pa 10 dalībniekiem katrā.
Grupas programmas pirmajā projektā bija narodņicisma un lasalisma iezīmes, to kritizēja "Darba atbrīvošanas grupa." G.Plehanovs izstrādāja abām grupām kopīgu programmas projektu, kas Blagojeva grupu tuvināja marksismam.
Grupa Maskavā, Kijevā, Odesā, Samārā u.c. izplatīja K.Marksa, F.Engelsa, G.Pļehanova darbus, iespieda proklamācijas, izdeva pirmo sociāldemokrātu laikrakstu "Rabočij" (1885.g., 2 numuri).
1885.gada martā D.Blagojevs tika arestēts un izsūtīts uz Bulgāriju, grupas darbība līdz ar to izbeidzās.
D.Blagojevs aktīvi propagandēja sociālisma idejas, kritizēja narodņiku uzskatus.
1891.gadā viņa vadībā tika izveidota Bulgārijas Sociāldemokrātiskā partija. 1903.gadā tās marksistiskais spārns kļuva par patstāvīgu Bulgārijas Strādnieku sociāldemokratisko partiju (šaurie sociālisti, no 1919.gada Bulgārijas Komunistiskā partija).
1897.-1923.gados ar pārtraukumiem vadīja partijas teorētisko žurnālu "Novo vreme."
I Pasules kara laikā atmaskoja siciālšovinistus, vērsās pret Bulgārijas iesaistīšanos karā.
Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā propagandēja lielinieciskas idejas.
Darbi. Tulkojis K.Marksa "Kapitāla" 1.sējumu.
Sarakstījis vairākus darbus par filozofiju, bulgāru literatūru un vēsturi.
Licis pamatus bulgāru marksistiskajai historiogrāfijai - grāmata "No sociālisma vēstures Bulgārijā," 1906.g.
Aplūkojamie objekti.
Sociālistiskajā Bulgārija viņa vārdā par Blagojevgrdu 1950.gadā nosauca Gornadžumajas pilsētu.
Buzludža kalns. Bulgāriski Бузлуджа. Nosaukts bulgāru neagtkarības cīnītāja Hadži Dimitra vārdā. 1891.gada 2.augustā kalna virsotnē notika Buzludžas kongress Dimitra Blagojeva vadībā, nodibinot Bulgārijas Sociāldemokrātisko partiju - Bulgārijas Komunistiskās partijas priekšteci. Šim notikumam par godu no 1971.-1981.gadam kalna virsotnē tika uzbūvēts Buzludžas piemineklis, kas mūsdienās pamests.
Saites.
Blagojeva grupa.
Marksisms un marksisti.
Bulgārija.
