Aliens

Hatšepsute, Hatšepsuta (1473.-1458.g.pmē.)

Hatshepsut.
Sieviešu kārtas senēģiptiešu faraone, kas valdīja 1473.–1458.g.pmē. vai 1525.-1503.g.pmē. (tiek minēti ārkārtīgi dažādi valdīšanas laiki).
Maatkare.

Radniecība. Tēvs – Tutmess I.
Māte - Jahmesa.
Vīrs un brālis (precīzāk - pusbrālis) vienlaicīgi - Tutmess II. Savu 12 gadus veco pusbrāli Tutmesu apprecēja 15 gadu vecumā.
Bērni - viņai nebija dēlu, tikai viena vai divas meitas, viena no tām - Hatšepseta.

Dzīvesgājums. Faraona Tutmesa I meita Hatšepsute valdīja Ēģiptē no 1504.-1484.g.pmē. vai no 1479.–1458.g.pmē. - XVIII dinastijā, un bija viena no ietekmīgākajām seno laiku valdniecēm.

Nākšana pie varas. Viņa bija piecpadsmit gadus veca, kad apprecēja savu 12 gadus veco pusbrāli Tutmesu II. Kad Tutmess II kļuva par Ēģiptes faraonu, Hašepsute ieguva titulu “lielā valdnieka sieva,” taču faktiski viņa bija tā, kas noteica Ēģiptes dienaskārtību.
Kad nomira viņas vīrs un pusbrālis vienlaicīgi Tutmess II, tā atstātais dēls Tutmess III no piegulētājas bija vēl pārāk jauns - tikai 3 gadi, lai ieņemtu troni. Tādēļ tā kļuva par reģenti - valdīja sava padēla Tutmesa III vārdā. Pamazām viņa pārņēma visus varas atribūtus, un pēc pāris gadiem lika sevi pasludināt par sievieti-faraonu. Viņa pat lika pagatavot attēlus ar falšu bārdu. Tā viņa bija pie varas apmēram 20 gadus. Gadu desmitiem ēģiptologi bija pārliecināti, ka valdniece nežēloja pūles, lai iegūtu un nostiprinātu savu absolūto varu uz sava padēla rēķina, par ko liecina viņas grandiozie celtniecības projekti un viņas kā faraona attēlojumi uz tempļu sienām.

Celtniecība. Intensīvi notika tempļu celtniecība - tempļi par godu Amonam un Hatorai Deirelbaharā u.c. Cēlusi savu templi Tēbās. Te atrodas arī viņas obelisks.
Iespējams (pēc Sitčina), tieši viņa bija tā faraona meita, kas pieņēma audzināšanā Mozu.

Iekšpolitikā balstījās uz Amona kulta priesteriem.

Ārpolitika. Viņas laikā Ēģipte neveda nekādus karus - gandrīz pilnībā tika zaudēti visi iekarojumi Palestīnā un Sīrijā.
Saglabājušās ziņas, ka viņa sekojusi dieva Amona norādījumiem. Atbilstoši tiem viņa XVI gs. pmē. organizēja tirdzniecības ekspedīciju uz Puntu (iespējams, tagadējās Eritrejas teritorija). No šejienes veda zeltu, ziloņkaulu, melnkoku un ladanu.

Nāve. 1482.(1457.?)g.pmē. Hatšepsute nomira, iespējams varmācīgā nāvē. Mūmijas izpēte parādīja, ka nāves brīdī tai bija 45-60 gadi. Viņa bija slimojusi ar diabētu, artrītu, osteoporozi, vēzi un viņai bija liekais svars. Domājams, ka drošības nolūkos viņas mūmiju ielika kapā pie barotājas.
Tutmess III neko daudz vis nesēroja pēc pamātes. Pēc viņa rīkojuma tika iznīcināti visi attēli, kuros Hatšepsute bija redzama kā ķēniņiene.

Atradumi. 
Hatšepsutes mūmija. Britu arheologs Hovards Kārters 1903.gadā Valdnieku ielejā Tēbu nekropolē kapenēs KV60 bija atradis divus sarkofāgus. Vienā laikam atradās Hatšepsutes zīdītājas Sitreinas mūmija un otrā kādas nezināmas sievietes mūmija. 1920.gadā Kārters atrada valdnieces Hatšepsutes kapenes, taču tajās atrastie divi sarkofāgi bija tukši. Toreizējais Ēģiptes senlietu augstākās padomes priekšsēdētājs Zahi Havass meklējot Hatšepsutes mūmiju, nonāca pie Kārtera 1903.gadā atrastajām mūmijām. Viņš izmantoja ar datoru apstrādātus rentgena uzņēmumus, lai izveidotu trīsdimensiju attēlus un salīdzinātu noteiktus sejas vaibstus ar viņas senču mūmiju vaibstiem. Kastītē, kurā bija iegravēts Hatšepsutes vārds, glabājās nolauzts dzerokļa zobs. Pēc zoba noskanēšanas atklājās, ka tas precīzi ievietojas vienas mūmijas mutē. Bez tam tika veikta arī DNS analīze. Tādējādi varētu uzkatīt, ka 2007.gadā ķēniņienes mūmija ir uzieta.

Hatšepsutes stēla. Atrodas Tēbās.  

Aplūkojamie objekti. 
Kapene. Atrodas Luksoras  Ķēniņu ielejā. 1920.gadā Kārters atrada valdnieces Hatšepsutes kapenes, taču tajās atrastie divi sarkofāgi bija tukši.
Hatoras templis Gebeleinā.
Tempļi par godu Amonam un Hatorai Deirelbaharā

Raksti.
Noskaidro piederību vēl vienam faraones Hatšepsutes celtam templim.

Saites.
Senā Ēģipte.
Faraonu saraksts (~3100.-30.g.pmē.).