Aliens

Īzaks

Bībelē senie dievi Ābrams, Īzāks un Jēkabs jau attēloti par patriarhiem, kuru kults judaismā saglabāts līdz pat mūsdienām.

Radniecība. Tēvs – Ābrams, māte - Sāra.
Sieva – Rebeka.
Dēli dvīņi – Isavs un Jēkabs. 

Dzīvesgājums. Dzimis 2170.g.pmē.
Pēc Jahves gribas Ābrams aizstiepa Īzaku upurēt Morijas kalnā, tikai pēdējā brīdī sūtītais dieva eņģelis upurēšanu novērsa.
Tēvs Ābrams bažījās, lai dēls neapprecētu kaanānieti, tādēļ sūtīja to pie radiem uz Harānu, lai nolūkotu sievu. 40 gadu vecumā viņš apprecējās ar Rebeku, pēc 20 gadu bezbērnu laulības Īzaks griezās ar lūgšanām pie Dieva, un 60 gadu vecumā 1963.g.pmē. viņam piedzima dēli dvīņi Isava un Jēkabs.
Tirgojies ar savu sievu Rebeku. 
Pēc dažiem gadiem viņš gribēja sekot tēva Ābrama piemēram un bada dēļ doties uz Ēģipti. Taču tad vajadzēja šķērsot Sinaja pussalu,kur joprojām bija bīstama radioaktivitāte pēc Dievu kariem. Taču viņam sapnī parādījās Dievs, kurš to noliedza un lika doties uz Kanaānu. Tur Īzaks ar ģimeni nodzīvoja daudzus gadus.
Dēls Isavs apprecēja vietējo sievieti, bet Jēkabs aizceļoja uz Harānu, kur apprecēja Liju un Rahili.
Kad Īzaks jau bija no vecuma tapis vājredzīgs, jaunākais dēls Jēkabs kopā ar māti Rebeku to izmantoja un ar viltu panāca, ka saņēma tēva svētību kā pirmdzimtais vecākā brāļa Isava vietā (1.Moz.27:1 un tālāk).

Īzaks Korānā. Korāna par īzaku ir nostāsti, te viņš saukts par Ishaku.

Aplūkojamie objekti.
Haram al Ibrahim mošeja. Šo vietu Hebronā uzskata par Ābrama dzimtas kapenēm. Te apglabāti arī Īzaks ar sievu Rebeku. 

Nospiedums kultūrā.
Itāļu mākslinieka F.Brunelleski darināts bronzas cilnis "Īzaka upurēšana" (1401.g.),  laikam atrodas Florencē. 

Saites.
Vecās derības pravieši.