Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Josija (640.-609.g.pmē.)

Yoshiyahu.
Jūdejas 16.ķēniņš no 640.līdz 609.g.pmē.



Dzīvesājums. Kāpa tronī 640.g.pmē. - 8 gadu vecumā, kad krasi saasinājās cīņa starp zemi zaudējušajiem un paverdzinātajiem zemniekiem no vienas puses, un vergturu aristokrātiju no otras puses.
622.g.pmē. veica virkni reformu, lai nostiprinātu mazo un vidējo zemes īpašnieku kārtu. Tautas masu prasības pa daļai tika apmierinātas, ievedot jaunu likumu krājumu - "Otro likumu" (kas it kā būtu ticis atrasts svētnīcā). Šie likumi paredzēja noteikt žīdu verdzības ilgumu pie tautiešiem līdz 6 gadiem.

Josijas reliģiskā reforma. Jeruzālemes priesterības interesēs tika apkarota elkdievība un ieviesta viendievība - 16 gadu vecumā atjaunoja Jāves kultu un centās pasvītrot Zālamana svētnīcas centrālo nozīmi. Par vienīgo likumīgo Jāves kulta vietu tika pasludināta Jeruzāleme.
20 gadu vecumā viņš atbrīvoja Jeruzālemi un visu Jūdeju no grebtiem un lietiem elku tēliem, tika iznīcinātas daudzas, ar Jāvi konkurējošu dievu svētvietas un nogalināti to priesteri (Ķēniņu, 23). Astartes statuja tika iznesta no tempļa, sadedzināta un tās pelni izkaisīti vējā.
Kā stāsta leģenda, jūdi laika posmā, kad starp viņiem pastiprinājās pagānisks noskaņojums, nesuši savus bērnus par upuri Moloham un Gehennas ieleju (pie Jeruzālemes). Ķēniņš Josija, lai iznīdētu pagānismu, pavēlējis padarīt Gehennas ieleju par atkritumu izgāztuvi. Smaku, kas nākusi no šīs vietas, svētajos rakstos pielīdzina elles smakai un Gehenna kļuvusi par elles simbolu.
Viņa laikā pieņēma vispārēju stingru aizliegumu upurēt ārpus centrālā tempļa.
Ņēmās ar Jeruzālemes svētnīcas atjaunošanu, darbu laikā it kā tikusi uzieta Mozus likumu grāmata.

Josija un Derības šķirsts. Talmūds viņam piedēvē Šķirsta paslēpšanu Tempļa kalnā apmēram 10 gadus pirms babiloņu iebrukuma. Viņa valdīšanas laikā bībeliskajā Trešajā ķēniņu grāmatā 8.nodaļā veikti šaubīgi ieraksti, it kā Šķirsts vēl būtu templī, lai gan ir pamats domāt, ka vairs nebija viss.

Josijas nāve. Ķēniņš ticis nāvējoši sašauts ar bultu, kad piedalījies kaujā pie Megidas pret ēģiptiešu faraonu Nēho II. Miris 609.g.pmē. cīņā ar ēģiptiešiem – viņu nogalināja faraons Neho II, kad tas izgāja viņu sagaidīt.

Saites.
Žīdu ķēniņi (pirms 1050.-587.g.pmē.).