Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Starptautiskais valūtas fonds

Kopā ar Pasaules banku (PB) ir viens no diviem lielākajiem finansiālās grūtībās nonākušo valstu glābējiem.

Sastāvs. SVF apvieno 186(7?) valstis.

Vēsture. Tika izveidots Bretonvudas Valūtas un finanšu konferences rezultātā 1944.gada jūlijā, kurā piedalījās 44 valstis. Bez SVF tika izveidotas arī Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Bretonvudas valūtas sistēma. 
Bretonvudas valūtas sistēmas principi noteica ASV dolāra hegemoniju valūtas attiecībās un dolārs, tāpat kā zelts, tika atzīts par pasaules naudu. Tāpat sistēma noteica citu valstu valūtu stingru paritāti attiecībā pret dolāru, šauras paritātes noviržu robežas.
XX gs. 60.gadu beigās sākās Bretonvudas valūtas sistēmas krīze, 1971.gadā ASV vienpusīgi pārtrauca dolāra apmaiņu pret zeltu, dolārs strauji zaudēja savu starptautiskās maksāšanas līdzekļa nozīmi.
1973.gadā Bretonvudas valūtas sistēma praktiski pārstāja darboties.
Kopš 1978.gada  kapitālistiskās pasaules valūtas un finanšu attiecības regulē Jamaikas valūtas sistēma.

Balstiesības. Fondu veidojošām valstīm atkarībā no fondā iemaksātās naudas ir noteikta kvota un balstiesības. Vislielākais maksājums ir ASV, jo tas atkarīgs no ekonomikas lieluma. Tai ir trijas reizes lielākas balss tiesības nekā tās tuvākajām sekotājām – Eiropas lielvalstīm.
Tā piemēram, Vācija fondā ir iemaksājusi 10,7 miljardus Ls un tai ir balss – 5,9%.
Latvijas iemaksātā summa – ap 100 miljoniem Ls, balss – 0,06%.
Ja nepieciešams, SVF var naudu aizņemties no finansiāli stiprākajām organizācijas valstīm. SVF pelna no aizdotā. ASV pieder veto tiesības. Fonds nevar noteikt sankcijas.

Fonda nauda. Tas naudu aizņemas no turīgākajām valstīm un par visai maziem procentiem dod aizdevumus nabadzīgajām valstīm. Galvenokārt naudu ņem no valstīm, kas fondā ir iestājušās un par dalību maksā konkrētu naudu.
Patlaban (2011.g.) fondā iemaksāti 178 miljardi Ls.
Aizdotā nauda. 2010.gada augusta beigās bija noslēgti aizdevuma līgumi ar 61 valsti – kopumā par 109 miljardiem Ls. Tomēr reāli kredītos izsniegts daudz mazāk – 36 miljardi Ls. SVF naudu aizdod pa daļām, kas ļauj kontrolēt nosacījumu izpildi.
Procenti arī ir svārstīgi, atkarīgi no valsts saimnieciskā stāvokļa. Tomēr tie ir mazāki nekā finanšu tirgos.
Parasti SVF ir darīšana ar neprasmīgi vadītām jaunattīstības valstīm, bet pēdējā laikā tām pievienojušās arī Latvija, Grieķija, Īslande.
Parādus SVF atlaiž tikai trūcīgākajām Āfrikas valstīm, tomēr arī tām jāizpilda noteikti kritēriji.
Darbinieki. Organizācijā ir apmēram 2 500 darbinieku un kopējais darbības budžets ir aptuveni 500 miljardi ASV dolāru.

Fondā strādā ap 2400 cilvēku, vairākums Vašingtonā.

Atlaida parādus.
Santomei un Prinsipi – vairāk kā 300 miljonu Ls.
Etiopijai – gandrīz 100 miljonu Ls.
Hondurasai, Madagaskarai, Mali, Mozambikai, Nikaragvai, Nigērai, Ruandai, Senegālai, Tanzānijai, Ugandai, Zambijai u.c.
Kopumā kopš 1996.gada atlaisti parādi vairāku miljardu ASV dolāru vērtībā.

SVF vēsture. Laikam dibināts 1944.gadā. ASV sarakstīja organizācijas noteikumus un piespieda tos parakstīt citas valstis.
Tā reputācija stipri cieta Āzijas krīzes laikā 90.gados. Organizācija atlaida 400 darbiniekus, samaksājot kompensāciju – 1 mēneša algu par katru nostrādāto gadu.
Kad savu aizņēmumu atmaksāja Brazīlija, SVF ailēs palika pavisam īss klientu saraksts.
2007.gadā aizdevumos bija izsniegts tikai 2 miljardi ASV dolāru.
Fonds esot bijis viens no pirmajiem, kas cēlis trauksmi par gaidāmo krīzi 2008.gadā, taču „politiķi negrib dzirdēt sliktas ziņas.” 2008.gada janvārī Pasaules ekonomikas forumā Davosā SVF mudināja izstrādāt ekonomiskās stimulēšanas plānu.
Pašlaik fonds ir aizdevis 195 miljardus ASV dolāru. Pirms krīzes fonda rīcībā bija 250 miljardu ASV dolāru, tagad – 900 miljardu. Kopš fonda izveides tas guvis pieredzi 122 banku krīzēs.

Latvija. Meklēja SVF palīdzību jau 2008.gadā. Tai pašā gadā Latvijā divreiz viesojās SVF speciālisti. Iesākumā SVF ieteica izmantot valūtas devalvāciju, bet Latvija tomēr to neveica.
Redzot, ka 2009.gadā Latvijas IK sarūk daudz straujāk nekā prognozēts, SVF pieļāva divreiz lielāku budžeta deficītu.
Lietuva krīzi pārvarēja ar vērtspapīru emisiju, tomēr tas izmaksājot dārgāk. Tomēr leiši uzskata, ka nav atkarīgi no SVF.
Igaunija krīzi pārdzīvoja ar uzkrātās naudas palīdzību.

Grieķija. 2010.gada maijā Grieķija, Eiropas komisija un SVF noslēdza aizdevuma līgumu par 77,30 miljardiem Ls. Turklāt izcēlās skandāls, jo Grieķija bija sniegusi melīgu informāciju par valsts finansiālo situāciju. Grieķijas parlaments maija sākumā apstiprināja taupības programmu (algas vidēji samazinātas par 15%, pensijas – par 10%, pārtrauktas prēmiju izmaksas), un jau maija vidū saņēma pirmo aizdevuma daļu.
PVN pacēla no 21% uz 23%. Nodokli degvielai, alkoholam un tabakai palielināja par 10%.
Savukārt grieķi rīkoja protestus – pat vardarbīgus, kas prasījuši pat demonstrantu dzīvības.
Ungārija. Pirmā ES dalībvalsts, kas pēc globālās finanšu krīzes trieciena vērsās pie SVF pēc palīdzības. SVF kopā ar Eiropas komisiju un PB piešķīra Ungārijai 20 miljardus eiru. Ungāri paņēma pirmo aizdevuma daļu, bet vēlāk mēģināja tikt galā pašu spēkiem. Tomēr tai laikam tas neizdevās un Ungārija piekrita arī turpmāk ievērot SVF nosacījumus.
Rumānija. Rumānija vērsās pie SVF 2009.gada pavasarī un no „biezās trijotnes” saņēma 20 miljardus eiru. Konstitucionālā tiesa neļāva samazināt pensijas.
Argentīna. Šī valsts izvēlējās 2002.gadā devalvēt savu naudu – peso, jo nespēja apturēt 4 gadus ilgušo lejupslīdi un atmaksā teju 100 miljardus ASV dolāru lielo parādu. Taču tas neglāba no vēl lielākas krīzes un kulminācijas brīdī Argentīna griezās pie SVF.

Centrālā mītne. 12 stāvu kubs Vašingtonas centrā. Labi apsargāts. Liels stikla ātrijs un burbuļojošas strūklakas. Izkārti 187 dalībvalstu karogi.
Dziļāk foajē ir restorāns „Terase.”

Direktori.
Dominiks Štrauss-Kāns (2007.-ap 2008.g.). Viņa laikā SVF nostiprinājis savu ietekmi.

SVF un sazvērestības teorijas. SVF galvenā rūpe ir tā, lai palīdzības saņēmēja valsts kļūtu makroekonomiski stabila. Protams, ka nekādā gadījumā fonda mērķis nav padarīt valsts situāciju vēl grūtāku. Bieži vien fonda misija ir palīdzēt vietējai valdībai aizņemties vai iemācīties metodes ekonomiskākai saimniekošanai.