Aliens

Ganga

Ganga.
Upe Indijā. un Bangladešā, otrā garākā Indijā un hinduistu svētā upe.

Raksturlielumi. Garums - 2700 km.
Baseins - 1 120 000 kvkm.
Gada notece - ap 1200 kubkm (kopā ar Bramaputru).

Ģeogrāfija. Sākas Himalajos vairāk kā 4500 km vjl. no satekupēm Bagiratas (labā) un Alaknandas (kr.). Augštece Hinalajos atrodas šaurā aizā.
Vidustece Indas-Gangas līdzenumā 8-12 km platā ielejā; gultne 400-600 m plata..
Lejpus Džamnas ietekas labais krasts ir klinšains, vietām krāces (pie Mirzapūras). Pietekas no Himalajiem dara Gangu ūdenīgu, vietumis upes platums saniedz vairāk kā 2 km.
Lejpus Radžmahala augstienes Ganga ieplūst Bengālijas līdzenumā un kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē - ap 80 000 kvkm, pēc citiem datiem ap 100 000 kvkm. Tās dienvidu daļā - Sundarbanā aug mangroves un purvi. Deltas austreņu malā Gangas un Bramaputras (ieteka 230 km no grīvas) galvenos ūdeņus nes attekas Padma un Megna, kas ietek Bengālijas līcī.
Deltas rieteņu malā ir atteka Hugla.

Gangas pietekas. Kreisā krasta - Ramganga, Gomata (800 km), Gagra, Gandaka, Kosa, Mahananda.
Labā krasta - Džamna, Sona.

Uzplūdieni (ap 10 m, maksimāli 15 m) no VIII beigām - IX vidum (kalnu sniegūdens, musona lietus).
Lejtecē plūdmaiņu ietekme 300 km (3-5,5 m)
Ganga gadā ienes līcī ap 350 000 000 t sanešu.

Vēsture. Senindieši savā mitoloģijā Gangu tēloja kā mītisku debesu upi. Ganga bijusi kalnu ķēniņa Himavata un apsaras Menaki meita, kā arī Parvatas māsa. Ganga tikusi izlieta pār zemi pēc ķēniņa Bhagirathi lūguma, lai apsmidzinātu viņa senču pīšļus. Sanskritā tās vārds ir sieviešu dzimtē, bet ar abām upēm - debesu un zemes, indiešu mitoloģijā ir saistītas daudzas leģendas un mīti.
Pirmās ziņs par Gangu nonča līdz sengrieķiem ap 400.g.pmē. no Ktēsija.
Tuvāk ar Gangu sengrieķi iepazinās tikai agrīnajā helēniskajā laikmetā ar Megasfēna starpniecību.
Mela un Ptolemajs aprakstīja Gangas grīvu ar "septiņām" vai "piecām" piedurknēm.
Kristietības laikā Ganga daudzos nostāstos figurējusi kā viena no četrām Paradīzes upēm (Fisons).

Saimniecība. Baseina ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanai. Augšgangas, Lejasgangas, Augšdžamnas, Lejsdžamnas, Austrumdžamnas un Rietumdžamnas, Agras, Sardas apūdeņošanas kanāli. Ceļ hideomezglus. Baseina energoresursi ap 150-160 GW (izmanto maz).
Ganga ir kuģojama 1450 km līdz Ilahabadai, okeāna kuģiem - līdz Kalkutai.
Krastos pilsētas - Kanpūra, Ilahabada, Varanasa, deltā Kalkuta.

Saites.
Upes.
Indija.
Hinduisms.