Fizioloģija, fiziologi
- Detaļas
- Publicēts 16 Augusts 2016
- Autors Redaktors
Physis ("daba" - grieķu val.) + logos ("jēdziens," "mācība" - grieķu val.).
Definīcija. Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu funkcijas, procesus, kas noris organismā un tā daļās - orgānos, audos un šūnās un to struktūras elementos.
Fizioloģija atklāj organisma kā viena vesela dzīvības procesu likumības tā vienībā un savstarpējā iedarbībā ar vidi, organismam piemērojoties mainīgajiem apstākļiem un nepārtraukti attīstoties.
Vēsture. Itāļu zinātnieka L.Galvāni "dzīvnieku elektrības" pētījumi lika pamatus elektrofizioloģijai.
XIX gs., līdz ar R.Dž.Greivsa (1835.g.) un K.Bāzedova (1940.g.) veikto tireotoksikozes aprakstu, no fizioloģijas kā patstāvīga zinatne atdalījās endokrinoloģija.
J.Pavlovs Krievijā, 1897.-1927.gados radīja mācību par refleksiem.
XIX gs. H.Helmholca (Vācija) pētījumi, kas lika pamatus fizioloģiskajai akustikai un optikai, kā arī regulācijas sistēmas (nervu, endokrīnās sistēmas) biofizikai, veicināja biofizikas attīstību.
Fizioloģiskās reakcijas regulē hormoni, biogēnie amīni u.c.
Fizioloģijas nozares.
Neiroloģija.
Pazīstami fiziologi.
Marī Fransuā Ksavjē Bišā (1771.-1802.g.). Francija.
Edgars Duglass Edriens (1889.-1977.g.). Anglija, neirologs.
Emīls Abderhaldens (1877.-1950.g.). Šveice.
I.Pavlovs. Krievija.
J.Galvāni. Itālija.
J.Pavlovs. Krievija.
Ulfs Eilers (1905.-?). Zviedrija.
Villems Einthovens (1860.-1927.g.). Nīderlande.
Saites.
Anatomija.
Medicīna.
