Pugačovs, Jemeļjans
Krieviski - Емельян Пугачев.
Zemnieku dumpja vadītājs Krievijā XVIII gs.
Sevi dēvēja par "caru Pjotru Fjodoroviču" ("цар Петр Федорович"), respektīvi, uzdevās par gāzto Pēteri III.
Dzīvesgājums. J.Pugačovs bija ņēmis dalību Septiņgadu karā un vienā no krievu-turku kariem.
Jemeļa un Tatjana. 1773.gada septembra beigās Pugačova karaspēks ieņēma Tatiščevas cietoksni, kur dumpinieku rokās krita 17 gadu vecā Tatjana Harlova (Татьяна Харлова). Pugačovam gūstekne dikti iepatikās un viņš to paņēma pie sevis par piegulētāju, pēc viņa pavēles pasaudzēja arī nepilngadīgo Tatjanas brāli Nikolaju. Tatjana bija jau izgājusi par sievu pie premjermajora Zahara Harlova (Захар Харлов) - Nižņeozoras cietokšņa komendanta, kas bija gājis bojā dažas dienas pirms Tatiščevas krišanas. Harlova padotie lūdza pugačoviešiem saglabāt virsniekam dzīvību, tomēr tie lūgumu ignorēja.
Sievu Tatjanu un viņas mazgadīgo brāli Nikolaju vairākas dienas pirms Ņižņeozoras cietokšņa krišanas vīrs Zahars Harlovs nosūtīja uz Tatiščevu, kurā Tatjanas tēvs Grigorijs Jelagins (Григорий Миронович Елагин) bija komendants. Pēc tam, kad Tatiščevu ieņēma Pugačova karaspēks, Tatjanas vecāki tika nogalēti - šis motīvs atspoguļots A.Puškina darbā "Kapteiņa meitiņa" ("Капитанскaя дочкa").
Pugačovs ārkārtīgi pieķērās Tatjanai, vēlāk nopratināšanu laikā teica, ka to mīlējis.
Tomēr pēc mēneša Tatjanu un viņas brāli nošāva kāda kazaku grupa, kas uzskatīja, ka dumpinieku vadonis tik ļoti pieķēries muižnieku izcelsmes meitenei. Vēl bija kaut kādas neskaidras baumas par nepatikšanām, kas Tatjanas dēl varētu izcelties kazakiem, tomēr konkrēti tas nav skaidrs. Slepkavām nesekoja nekāds sods, Pugačovs vēlāk teicis, ka stipri nožēlo notikušo.
Saites.
Pugačova sacelšanās.
