Polonijs
Simbols - Po.
Fizikāli ķīmiskais raksturojums. Radioaktīvs elements, sudrabaini pelēks, mīksts metāls.
Pussabrukšanas periods - 138 dienas.
Sastopamība. Nelielos daudzumos sastopams Zemes garozā. Sastopams arī atmosfērā, un tāpēc nelielas tā daļiņas var atrasties arī uz cilvēka ķermeņa. Var uzkrāties arī uz platlapu augiem, piemēram, tabakas, kas rada paaugstiātu polonija koncentrāciju tabakas dūmos.
Polonijs var tikt radīts mākslīgi kā blakusprodukts kodolreaktoru darbības procesos.
Atklāšana un izpēte. Par polonija (un arī rādija) atklāšanu zinātniece Marija Sklodovska-Kirī saņēma Nobela prēmiju ķīmijā 1911.gadā.
Izmantošana. Izmanto kā siltuma avotu ZMP sastāvdaļās. Izmanto ierīcēs, kas novērš statiskās elektrības ietekmi uz mehānismiem, un slotiņās, ar kurām noslauka putekļus no fotofilmiņām un kameru lēcām.
Indīgums. Tiek uzskatīts, ka pēc masas ir ap 250 000 reižu indīgāks par ūdeņraža cianīdu. Sāls graudiņa izmēra deva, kuras garšu nevar sajust, ir nāvējoša pieaugušam cilvēkam. Indīgs tas ir tikai iekšēji - norijot. Tādu devu var iegūt tikai mākslīgi, t.i. valsts pārraudzītos kodolreaktoros.
Iedarbība notiek lēni, ar tai sekojošu spēju veselības pasliktināšanos. Tiek iznēsāts pa organismu ar asins straumi, nokļūst arī kaulu smadzenēs. Sagrauj šūnu struktūru, iznīcina DNS, imūnsistēmu, iekšējos orgānus.
Polonijs 210. Poloniju XX un XXI gs. mijā iecienīja dažādu valstu īpašie dienesti sev netīkamu cilvēku novākšanai, bet iepriekš tas ar tādu pielietojumu vispār nebija pazīstams. Polonijs ir viegli noslēpjams, jo to neuztver radiācijas detektori - tātad viegli to nogādāt vajadzīgajā vietā. Tā lēnā iedarbība apgrūtina saindēšanās brīža noteikšanu.
Piemēram, radioaktīvā polonija 210 pēdas uzietas eshumētā Jasīra Arafāta (miris 2004.g.) apģērbā, kas liek domāt par tā noindēšanu. Ar poloniju-210 noindēts krievu eksčekists un V.Putina kritiķis Aleksandrs Ļitviņenko emigrācijā Londonā 2006.gadā.
Saites.
Ķīmija.
Kodolfizika.
Jasīrs Arafāts (?-2004.g.).
