P

P vitamīni

2021-08-22T06:27:33+03:00

Ūdenī šķīstoši vitamīni, svarīgākā no bioflavonīdu grupām.

Tie nostiprina sīko asinsvadu sienas, samazina kapilŗu caurlaidību, veicina askorbīnskābes izmantošanos.

Cilvēkam nepieciešamā diennakts deva - 50 mg.

P vitamīni ir griķu lapās (rutīns); apelsīnos, mandarīnos (hesperidīns); ābolos, upenēs, tējaskrūmu lapās (katehīni).

Saites.
Vitamīni.

Pābo, Svante

2022-10-03T14:50:55+03:00

Zviedriski - Svante Pääbo.
Zviedru biologs, nodarbojas ar pirmo cilvēku un hominīdu ģenētiskā materiāla izpēti.

Dzīvesgājums. 1985.gadā viņš pirmais izdalīja ģenētisko materiālu no mūmijām.

2006.gadā viņš paziņoja par plāniem pilnībā atšifrēt neandertālieša genomu, bet 2010.gada maijā šī darba rezultāti tika publicēti žurnālā Science.
2010.gada maijā S.Pābo vadītā grupa atklāja jauna hominīda eksistenci - Deņisovas cilvēku. Šādu secinājumu varēja izdarīt pēc Deņisova alā (Altajs) uzietā kaula fragmenta DNS izpētes.
2016.gadā S.Pābo grupa publicēja darbu, kurā, pēc gandrīz pēc 2000 cilvēku genomu salīdzinošas analīzes, secināts, ka bijušas vismaz 3 epizodes, kad neandertāliešu krustojušies ar dažādām Homo Sapiens grupām.
2022.gada 3.oktobrī viņu nosauca kā Nobeļa prēmijas laureātu fizioloģijā un medicīnā - "par atklājumiem, kas skar izmirušus hominīdus un cilvēka evolūciju." Pateicoties saviem novatoriskajiem pētījumoem, S.Pābo izdevās sekvenēt neandertālieša genomu un konstatēts, ka neandertāliešu gēni nodoti Homo sapiens pēc to atmigrēšanas no Āfrikas apmēram pirms 70 000 gadu. Šo seno gēnu nodošanai ir liela fizioloģiska nozīme, piemēram, tā ietekmē to, kā imūnsistēma reaģē uz infekciju.

Saites.
Neandertālieši.
Ģenētika un ģenētiķi.

Paipalas

2021-01-07T12:42:36+02:00

Fazānu dzimtas, irbju apakšdzimtas (ģints?) putni.

Apraksts. Paipalām ir noapaļotas ķermeņa formas un netipiski gari spārni. ķermeņa garums 16-18 cm, spārnu plētums 32-35 cm, svars 70-150 g.
Paipalu apspalvojums ir raibumaini dzeltenbrūns ar tumšām un gaišākām svītriņām, pazode balta, un tēviņiem virs acīm balta svītra, kas atgādina uzaci. Viņi, atšķirībā no pārējiem irbju apakšdzimtas putniem, ir migrējošie, nevis nometnieki.
Paipalu olas uzskata par veselīgu produktu, un tās īpaši iesaka slimniekiem un bērniem. Tās nekad neizraisa alerģiju. arī tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret vistu olām.

Vēsture. Agrāk Vidusāzijā paipalu tēviņus apmācīja cīnīties un rīkoja īpašas cīņas.
Paipala ir pirmā Zemes dzīvā radība, kas radusies (izšķīlusies!) kosmosā. Paipalas mazulis izšķīlās no olas 1990.gada 22.martā orbitālajā stacijā Mir.

Saites.
Irbju apakšdzimta.

Paisums

2019-06-05T09:17:11+03:00

Paisums.

Augstākais paisums Pasaules okeānā ir 18 m Fandi līcī - Ziemeļamerikas austreņu piekrastē.

Pakauša kauls

2020-02-25T08:50:21+02:00

Latīniski - os occipitalis.

Saites.
Galvaskausi.

Paleoantropi

2023-02-07T09:02:33+02:00

Paleoanthropus. Nosaukums - no grieķu val. paleo - "sens," "vecs," un anthropos - "cilvēks."
Seno cilvēku grupa, kas apvieno pārejas formas starp senākiem un mūsdienu tipa cilvēkiem. Bieži tiek saukti par arhaiskajiem Homo sapiens jeb presapiensiem.

Šai grupai pieder senākie un jaunākie Heidelbergas cilvēki, neandertālieši un citas grupas. Ir zināmi atradumi Āfrikā, Eiropā un Āzijas rietumos. Vecums - 800-28 tūkst. gadu.

Raksti.
Seno cilvēku mūža ilgums: vecvecāku efekta ietekme Homo sapiens konkurencē ar paleoantropiem.

Paleoantropoloģija, paleoantropologi

2013-02-09T09:02:00+02:00

Antropoloģijas nozare.

Vēsture. Kā zinātnes sākums varētu tikt uzskatīta Kramoņjonas cilvēka atlieku atrašana DR Francijā Kromaņonā 1868.gadā. Kā zinātne tā pilnīgi noformējās tikai XX gs. sākumā.
1924.gadā austrālietis R.A.Dārts pirmais atklāja australopitēka atliekas Etiopijā. Gandrīz 100 gadus tika apspriesta Āfrikas savannas loma agrīno hominīnu evolūcijā. 1925.gadā R.Dārts izvirzīja teoriju par cilvēka senču iznākšanu no mežiem uz savannām, jo klimata izmaiņu rezultātā mežu platības samazinājās un nebija citas izejas, kā pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem.

Patlaban zinātnieki uzskata, ka cilvēki ir atšķēlušies no šimpanzēm pirms apmēram 200 000 gadiem. To vēsta mitohondrālā DNS pētījumi.

Australopitēki – vēl nav cilvēki.

Pie Homo (cilvēka) jau pieder australopitēku pēcteči – arhantropi, palioantropi un neoantropi. Visvēlāk parādījušies neoantropi, kuru senči bijuši palioantropi (neandertālieši, visai apšaubāmi gan!).

Mūsu pirmo senču skaits varētu būt bijis ap 5000 indivīdiem. Pēc tam to skaits dramatiski samazinājies, un tas ir atspoguļojies mūsu gēnos.

Pazīstami paleoantropologi.
Reimonds Artūrs Dārts (1893.-1988.g.).

Raksti.
Apstiprināts paleoantropoloģijas terminu saraksts latviešu valodā.

Sites.
Antropoloģija un antropologi.

Paleoarhajs

2019-03-05T18:39:41+02:00

Paleoarhajs.

Paleobotānika, paleobotāniķi

2020-02-15T14:38:28+02:00

Paleobotānika.

Saites.
Botānika.

Paleocēns

2018-03-06T05:07:28+02:00

65,5 milj.g. - 55,8 milj.g. pirms mūsdienām.